Jāmaina stereotipi, ka ārpus augstskolas iegūta izglītība ir neveiksmes rādītājs

Kā norāda Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina (PP), ir piemēri, ka jaunieši, kas izvēlas studēt augstskolā vecāku vai sabiedrības spiediena dēļ, būtu labprāt apguvuši ugunsdzēsēja vai glābēja profesiju vai strādātu par pavāru, vai galdnieku.

"Mūsu sabiedrībā valdošais stereotips, ka ārpus augstskolas iegūta izglītība ir dzīves neveiksmes rādītājs, ir jāmaina vispirms mums - vecākiem. Ikviena izglītība ir vērtība, un ikviena profesija ir cienījama. Katram darbam ir nepieciešamas specifiskas prasmes un zināšanas," saka Geikina.

Šogad kopā 9.klasi Rīgā pabeidza 6125 skolēni. Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs 10.klasēs kopā tiks uzņemti 4199 skolēni, no kuriem 3192 vidusskolās un 1007 skolēni Valsts ģimnāzijās. Tas nozīmē, ka teju 69% Rīgas 9.klašu absolventu ir iespēja turpināt izglītību vidusskolās vai Valsts ģimnāzijās Rīgas pašvaldībā.

Šogad, līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, Rīgas pašvaldība ir noteikusi vienotus kritērijus skolēnu uzņemšanai 10.klasē. Tie paredz, ka eksāmenu rezultāti nevar būt zemāki par 35% un no 2024./2025.mācību gada ne zemāki par 40%. Tāpēc esot jautājums, vai skolēns ar zemu eksāmena rezultātu ir pietiekami labi sagatavojies tālākam izglītības procesam vidusskolā vai Valsts ģimnāzijā.

Vidusskolas izglītības pakāpē kā neobligātā izglītības posmā esot jānosaka uzņemšanas kritēriji. Vidusskolas programmas tiek attīstītas, balstoties uz pamatskolā iegūtajām zināšanām, un, ja skolēns nav apguvis minimālās zināšanās pamatizglītības posmā, tad ir teju neiespējami skolēnam apgūt un izpildīt kvalitatīvas vidusskolas izglītības prasības.

Vidusskola esot iespēja padziļināti apgūt skolēna izvēlētās programmas priekšmetus, kvalitatīvi sagatavoties studijām augstskolā un uzsākt savu zināšanu un prasmju akadēmisko ceļu.

"Mums kā sabiedrībai ir jāapzinās, ka vidējo izglītības pakāpi ne visiem skolēniem ir obligāti jāapgūst vidusskolā vai Valsts ģimnāzijā, bet jānovērtē arī iespēja turpināt mācības profesionālās izglītības iestādēs, kā arī iespēju turpināt izglītoties neklātienē, attālinātās vai jaukta tipa mācībās," skaidro politiķe.

Iespējams, tāpēc Latvija esot viduvēja starptautiskos mērījumos, jo tiekot turpināta tradīcija, ka visi mācās visu, lai gan laikmeta prasība ir spēt atklāt savu īpašo vietu dzīvē un karjerā, uzskata politiķe.

Viņasprāt, neesot pieļaujama situācija, ka, ja skolēns, nokārtojot 9.klases centralizēto eksāmenu vēlas turpināt izglītību, viņam nav iespējas to apgūt. Šobrīd, ja 9.klases centralizētā eksāmenā skolēns ir saņēmis mazāk par 10%, tad viņam tiek izsniegta liecība un atkārtoti centralizētos eksāmenus ir jākārto nākamā mācību gada noslēgumā.

Ja ir saņemti virs 10%, bet nav sasniegti 35%, tad skolēnam Rīgā ir iespējas turpināt izglītību profesionālās izglītības iestādēs, attālinātās, neklātienes mācību programmās.

Geikina norāda, ka bērniem Latvijā ir jābūt starp sekmīgākajiem pasaulē un neviens nedrīkst palikt bez iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību. Rīgā un Latvijā kopumā esot jāceļ izglītības kvalitāte un prasības, lai ikviens jaunietis spētu izvēlēties sev piemērotāku karjeras ceļu atbilstoši savām vēlmēm, sapņiem, prasmēm un dzīves mērķiem.