Šogad no ūdenstilpēm Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izcēlis jau 70 bojāgājušos, 26 no tiem peldsezonā, kas sākās 15.maijā.
Laikā no 28.jūnija līdz 2.jūlijam noslīkuši 11 cilvēki, no tiem šoreiz lielākā daļa jūrā. Aizvadītajās dienās pastiprināta vēja un viļņu rezultātā jūrā un Rīgas jūras līcī veidojās spēcīga zemūdens straume, kas peldētājus strauji ievelk dziļumā. Biedrība "Peldēt droši", izvērtējot traģiskos notikumus, aicina atbildīgos dienestus sadarboties un plašāk informēt sabiedrību par bīstamību peldēties.
"Nāves iemeslus lai skaidro atbildīgie dienesti, mēs aicinām domāt kā būtu iespējams novērst nelaimes. Katrs gadījums mums ko māca. Ir būtiski apzināties kļūdas, tās atzīt, izglītot pašvaldību darbiniekus un dienestu ikdienas darbībā ieviest jaunas rutīnas. Ja būs izpratne, arī līdzekļi atradīsies. Pašvaldībās diemžēl aktīva rīcība sākas vien tad, kad nelaime jau notikusi. Tā tas bija pērn Siguldā, tagad Ādažos," rīkoties aicina biedrības Peldēt droši dibinātāja Zane Gemze.
Biedrība aicina:
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru izstrādāt kritērijus, pie kādiem meteoroloģiskiem apstākļiem izplatīt brīdinājumu par bīstamību vai aizliegumu peldēties jūrā. Līdzīgi kā pie noteikta vēja stipruma iedzīvotājus brīdina par iespējamiem lūstošiem kokiem, brīdināt par lieliem viļņiem.
Visus pludmales glābējus, kas ikdienā dežurē pie jūras, dalīties ar novērojumiem par iespējamu bīstamību. Primāri par to informējot pašvaldību, kas, izmantojot savus iekšējos informācijas kanālus, brīdinātu iedzīvotājus. Sociālie tīkli ir operatīvs un efektīvs veids, kā paziņot patiesi būtisku informāciju. Peldvietās, kur nav glābēju stacijas, saņemot brīdinājumus no glābējiem, pastiprināt vai ieviest pašvaldības policijas patrulēšanu ar mērķi brīdināt atpūtniekus.
Pašvaldībās apzināt visas iespējas operatīvā transporta piekļūšanai vietām, kur cilvēki peldas, nediskutējot - vai tur vajag vai nevajag peldēties. Novērst visus šķēršļus, konstrukcijas, kas traucētu iespēju piebraukt iespējami tuvu.
Pašvaldībās, kur ir liels skaits ūdenstilpju, kurās cilvēki peldas, pastiprināti izglītot iedzīvotājus par drošas uzvedības pie ūdens noteikumiem. Prioritāri ieviest regulāras apmācības skolās un pašvaldību iestādēs. Būtiska ir katra pašvaldības darbinieka izpratne par cilvēkdrošību uz ūdens, tāpēc jāapmāca ne tikai par drošību atbildīgie, bet pilnīgi visi, jo tikai izprotot jautājumu sekos jēgpilna un pamatota darbība.
Šogad no ūdenstilpēm Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izcēlis jau 70 bojāgājušos, 26 no tiem peldsezonā, kas sākās 15.maijā.
Pēc kritumiem seko augšupeja.
Pilnīgi visi Latvijas pensiju 2. līmeņa plāni pēdējo sešu mēnešu laikā strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu un lielākā daļa pārvaldīto aktīvu vērtību palielinājuši arī viena gada ietvaros, liecina manapensija.lv pieejamie dati...
Valsts prezidents Egils Levits piešķīris Cildinājuma rakstu ASV dzīvojošajam ķirurgam Pēterim Zvejniekam, kurš turpina tēva Andreja Zvejnieka aizsākto Zvejnieku ģimenes stipendiju fondu, informēja Mediju centra vadītāja Valsts prezidenta kanceleja Just...
Komentāri