Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji izcēluši svarīgāko Ukrainas drošībai

Vislabākais Ukrainas ilgtermiņa drošības garants būs NATO kolektīvā aizsardzība, kopīgā paziņojumā pauž Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji aicina NATO vadītājus reāli sākt procesu, kas nepieciešams, lai Viļņas samitā aicinātu Ukrainu pievienoties NATO.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Lauri Husars un Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena kopīgā paziņojumā aicina visu starptautisko sabiedrību palielināt atbalstu Ukrainai tās cīņā par brīvību un teritoriālo nedalāmību.

"Mums jākoncentrējas uz palīdzību Ukrainai. Kopā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem mēs turpināsim sniegt Ukrainai visu nepieciešamo atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, līdz pat Ukrainas uzvarai," teikts paziņojumā.

Tāpat Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji aicina turpināt centienus palīdzēt Ukrainai uzvarēt ne tikai cīņā par brīvību, bet arī tās cīņā par tiesiskumu. Spīkeri aicina ANO Ģenerālās asamblejas paspārnē izveidot īpašu starptautisku tribunālu, lai sauktu pie atbildības par Krievijas vadības pastrādāto agresijas noziegumu.

Lai gan nesenais Jevgeņija Prigožina vadītās "Vagner" algotņu grupas "taisnīguma maršs" uz Maskavu ir Krievijas iekšējais jautājums, tas ir arī kārtējais pierādījums tam, ka situācija Krievijā ir neprognozējama. Krievijas militārā agresija pret Ukrainu joprojām ir lielākais Eiropas drošības apdraudējums kopš Otrā pasaules kara, teikts paziņojumā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāji aicina saglabāt modrību, paužot, ka gan individuāli, gan kopīgi ar NATO sabiedrotajiem jāturpina stiprināt kolektīvā aizsardzība un atturēšanas spējas, kā arī robežu drošība NATO austrumu flangā, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji akcentē, ka viņi cer uz konkrētu rīcību šī mērķa sasniegšanai gaidāmajā NATO samitā Viļņā.

Paziņojumā norādīts, ka Baltijas valstu parlamenti ir atzinuši "Vagner" algotņu grupu par teroristisku organizāciju to zvērību dēļ, kuras šīs grupas locekļi pastrādājuši Ukrainas teritorijā un pret Ukrainas iedzīvotājiem. Baltijas valstu spīkeri atkārtoti aicina Eiropas Savienību (ES) iekļaut "Vagner" algotņu grupu to personu, grupu un organizāciju sarakstā, kuras ir iesaistītas terora aktos, tostarp saistībā ar vardarbību un nestabilitāti, ko šī grupa izplata Āfrikas kontinentā un citur.

"Vāgnera algotņu grupas ierašanās Baltkrievijā var vēl vairāk apdraudēt drošības situāciju pie NATO un ES austrumu robežām. Mēs atkārtoti paužam nosodījumu Aleksandra Lukašenko režīmam Baltkrievijā par tā atbalstu Krievijas karam pret Ukrainu. Teroristu organizācijas - "Vagner" grupas - uzņemšana Baltkrievijā ir nepieņemama, un mēs aicinām vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Baltkrieviju," akcentē Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.