Izrādās, emociju pirkumus veicina nevis vēlme sevi iepriecināt, bet pacilātība

Jūtot satraukumu, nemieru vai skumjas, ir dabiski vēlēties sevi iepriecināt un uzmundrināt. Tomēr pretēji plaši izplatītam priekšstatam, ka skumjas kliedējam ar spontāni iegādātu apģērbu, apaviem vai aksesuāriem, Latvijas Zaļā punkta veiktās aptaujas* rezultāti liecina – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) nemēdz iepirkties emocionāli, bet 26% no tiem, kuri to dara, iepērkas, kad jūtas priecīgi un gandarīti.

Prieks, protams, nav vienīgais iemesls, kas mudina sevi palutināt ar neplānotu kleitas, krekla vai kurpju iegādi. 12% aptaujāto emocionāli iepērkas, garlaicības mākti, un tikpat daudzi to dara brīžos, kad jūtas bēdīgi. Retāk emocionāli pirkumi gadās liela stresa situācijās (5%) un brīžos, kad cilvēks ir dusmīgs, neapmierināts (4%) vai jūtas apjucis (2%). Tāpat emocionāli pirkumi mēdz gadīties, ja makā ir daudz naudas, ja kārotai precei ir ievērojama atlaide vai arī parādās jauni hobiji.

Patīkamos prieka mirkļos prāts uz neplānotu iepirkšanos nesas visām sabiedrības grupām bez būtiskām atšķirībām. Toties sievietes (15%) un jaunieši (30%) vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk šādi kliedē garlaicību, kā arī iepērkas tad, kad jūtas bēdīgi un nomākti. Jaunieši biežāk nekā citas sabiedrības grupas arī izdara emocionālus pirkumus, kad ir dusmīgi, neapmierināti vai izjūt lielu stresu. Emocionāliem pirkumiem salīdzinoši retāk ļaujas vīrieši (66%), seniori (71%) un laukos dzīvojošie (65%).

Ārste psihoterapeite, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāja Lelde Logina skaidro, ka iepirkšanās paradumi laika gaitā ir mainījušies: ja agrāk latvieši vairāk krāja, tagad ir vairāk iespēju tērēt – lielāks atalgojums, plašāks sortiments, vairāk pozitīvu emociju, uz kuru pamata visbiežāk pērkam jaunu apģērbu. Arī Covid-19 pandēmija ir mainījusi mūsu paradumus, paplašinot iepirkšanos internetā.

“Jāpatur prātā, ka, iepērkoties gan uz pozitīvu, gan uz negatīvu emociju fona, prieks par jauniegūto lietu ir īstermiņa atvieglojums. Kad emocijas norimst, nereti atklājas, ka tas ir bijis pašapmāns. Tāpēc ir svarīgi, cik daudz mēs spējam iedziļināties paši sevī un saprast to, ko jūtam. Ja ļoti patīk kāda kleita, ir vērts sev pajautāt – kāda ir mana motivācija, vai man tiešām to vajag? Nav pārsteigums, ka jaunieši biežāk aizraujas ar emocionālu iepirkšanos – jo vecāki kļūstam, jo vairāk attīstās kritiskā domāšana un varam labāk izvērtēt, vai mums to tiešām vajag. Jaunāki cilvēki vieglāk “pavelkas” uz modi, influenceriem, viņiem ir svarīgi salīdzināt sevi ar citiem un iederēties. Savukārt sievietes iepirkties vilina vēlme justies skaistām,” uzsver Logina.

Tiesa, vairumam iedzīvotāju emocionālā iepirkšanās pozitīvās emocijas tikai vairo, bet negatīvās – vismaz nesaasina, jo pēc jauna apģērba un apavu iegādes 94% aptaujāto jūtas pozitīvi noskaņoti – priecīgi vai vismaz apmierināti. Tikai 2% atzīst, ka jūtas vīlušies vai sapīkuši. Tāpat 44% iedzīvotāju norāda, ka viņi nekad vai ļoti reti nožēlo emociju uzplūdā veiktos pirkumus. Vīrieši, kā arī respondenti vecumā pēc 50 gadiem retāk pēc jauna apģērba vai apavu iegādes jūtas priecīgi – tā ir vairāk praktiska vajadzība, un iepirkšanās mēdz būt pārdomātāka.

Tomēr arī vīrieši mēdz iepirkties emociju vadīti, atzīst Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis:

“Cilvēkiem kopumā ar drēbju skapi parasti ir tā – nav, ko vilkt mugurā, bet nav arī, kur iekarināt tikko nopirkto kreklu. Es iepērkos triju iemeslu dēļ: ja man kaut kas ir nepieciešams, ja bijuši lieli kreņķi un vajag no tiem atbrīvoties, ja ieraugu veikalā kaut ko nepieklājīgi lētu no zīmolu apģērbiem. Taču to, ko esmu iegādājies, cenšos izmantot iespējami ilgi, lai tas ātri vien nekļūtu par atkritumiem.

Latvijā ik gadu ieved ap 27 000 tonnu dažādu tekstilizstrādājumu, kas rezultātā veido apmēram 4% no visiem poligonā noglabātajiem Latvijas atkritumiem. 2035. gadā mēs drīkstēsim poligonā apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem atkritumiem, tāpēc ar steigu ir jāattīsta pilnvērtīga tekstila atkritumu šķirošana un pārstrāde. Citādi var gadīties, ka augstākais modes lidojums būs džutas maiss ar četriem caurumiem galvai, rokām un kājām, jo neko citu nevarēsim atļauties valkāt, lai nevairotu atkritumu kalnus.”

57% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labprāt ne tikai iepērkas, bet arī šķiras no vecā, nederīgā apģērba un apaviem, kas gadiem krājušies viņu garderobē. Pusei aptaujāto šāda šķiršanās sagādā atvieglojumu, 9% respondentu izjūt prieku, bet 17% – skumjas un 15% – nožēlu. Retāk prieku par šķiršanos no vecām lietām jūt tie, kuriem ir zemāki personīgie ienākumi (351–550 eiro). Kopumā, pieaugot personīgo ienākumu līmenim, samazinās nožēlas izjūta par šķiršanos no vecā apģērba un apaviem.

Lai savāktu kaut vai tikai ceturto daļu no Latvijas tirgū novietotā tekstila apjoma, jāizveido vismaz 840 tekstila šķirošanas punkti, kā arī ievērojami jāpalielina šķirošanas jaudas un jāattīsta tekstila aprites cikls – atkārtota izmantošana, pārveide un pārstrādes iespējas, tostarp tepat Latvijā.