25 gadus nepieredzēta situācija - saimniecībām zaudējumu apmērs tuvosies 100%

Nepieredzētās salnas pavasarī nodarījušas būtisku kaitējumu augļu un ogu audzētājiem, kas rezultēsies ne tikai ievērojami mazākās ražās, kā arī veicinās lielāku importu, tāpēc raisa jautājumus par nākotnes perspektīvām; nozare cer uz valsts atbalstu, vēsta izdevums "Dienas Bizness".

Lai arī precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi tikai pēc ražas novākšanas, tomēr pašlaik ir skaidrs, ka ražas būs būtiski mazākas, kas atstās ietekmi uz to saimnieku finansiālajām iespējām un daļu noteikti atgriezīs vairākus gadus attālā pagātnē.

Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte atzina, ka katram augļu un ogu audzētājam situācija atšķiras, jo katrā vietā salnas intensitāte bija atšķirīga, taču postījumu apmērs ir nepieredzēts.

"Būtībā augļu un ogu dārzi maija sākumā, kad tie jau bija sākuši ziedēt, piedzīvoja vairākas dienas pēc kārtas ilgu salu, kad gaisa temperatūra bija negatīva," uzsvēra Rudzāte.

Viņas ieskatā lielākie zaudētāji būšot saimnieki, kuriem augļkopība ir pamatbizness.

“Situācija ir ļoti slikta, jo dārzi jau cieta no ziemas - bija sniegs, bet zeme nebija sasalusi, un augos notika bioloģiskie procesi, bet, iestājoties stipram salam, augi apsala. Savukārt pavasarī ļoti spēcīgas salnas ainu padarīja vēl bēdīgāku,” analizē LPKS Baltijas ogu kompānija valdes locekle un SIA Very Berry valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina.

Viņa norāda, ka tām saimniecībām, kurās nebija vai nestrādāja laistīšanas sistēmas, zaudējumu apmērs tuvosies 100%, bet tām, kurās izmantoja laistīšanas sistēmas, zaudējumu apmērs svārstīsies ap 70%.

"Laistīšanas sistēma efektīvi strādā līdz mīnus septiņiem - astoņiem grādiem, jo pumpuru iekaļ ledū un tādējādi to pasargā, diemžēl ir vietas Latvijā, kur temperatūra noslīdēja līdz mīnus 11 grādu atzīmei, kad arī laistīšanas sistēma nespēja glābt," skaidro Sauškina.