Kā darbojas Krievijas un Baltkrvievijas aģenti Latvijā?

Izlūki fotografē bāzes un ierīko slēpņus. Raidījums "de facto" stāsta par ārzemju aģentiem Latvijā.

Intervijā LTV1 raidījumam "de facto" Valsts drošības dienesta priekšnieks Mežviets stāsta, ka pašlaik Latvijā lielāko apdraudējumu turpina radīt izlūkošana no Krievijas teritorijas, specdienestiem izmantojot personas, kas dzīvo Latvijā vai regulāri ieceļo.

"Protams, karš Ukrainā, Krievijas agresija pret Ukrainu ir ieviesusi zināmas korekcijas. Uz šo brīdi, ja mēs raugāmies uz Krievijas izlūkošanas mērķiem mūsu valstī, tad, protams, ļoti liels akcents tiek likts uz militāro izlūkošanu, konkrēti ar izlūkošanas informācijas iegūšanu par NBS un mūsu sabiedroto valstu militāro kontingentu mūsu valsts teritorijā," atzīmēja Mežviets.

Militāros izlūkus interesē ziņas par bruņoto spēku personālu, tehnisko nodrošinājumu un būvēm, kā arī kritisko infrastruktūru.

Vairāki VDD un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta notvertie spiegi nodarbojušies tieši ar taktisko izlūkošanu. Piemēram, kāds baltkrievs vārdā Andrejs regulāri ieceļoja Latvijā kā tūrists. Ikreiz slēpti filmēja un fotografēja vismaz vienu nozīmīgu objektu, piemēram, NBS, dzelzceļa, elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru, lidostu, ostu, satiksmes mezglus. Video un foto nodeva Baltkrievijas militārajam izlūkdienestam.

Andreju pērn februārī aizturēja pie Ādažu bāzes.

Taču ne visi ārvalstu militāro izlūkdienestu aģenti ievāc informāciju. Ir arī tādi, kas nodrošina atbalsta funkcijas. "Tā ir konspiratīvo dzīvokļu, dažādu specifiski sagatavotu objektu uzturēšana, nodrošināšana. Šāda veida palīgdarbības, atbalsta darbības ir svarīgas, lai plānotu un vajadzības gadījumā tieši īstenotu diversijas un sabotāžas rakstura aktivitātes pret mūsu militāro un civilo infrastruktūru," skaidro Mežviets.

Piemēram, Latvijas nepilsonis vārdā Ruslans kādā nomaļā vietā bija ierīkojis slēptuves diversijām nepieciešamo priekšmetu glabāšanai. Koordinātes nodeva Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba galvenās pārvaldes (GRU) pārstāvim.

Pērn janvārī vīrietim par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā piemēroja 15 tūkstošu eiro naudassodu.