Latvijas preču eksporta un importa vērtība četros mēnešos sarukusi

Latvija šogad pirmajos četros mēnešos eksportēja preces 6,577 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,6% jeb 39 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 7,782 miljardiem eiro, kas ir kritums par 1,2% jeb 92,6 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2023.gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,359 miljardus eiro, kas ir par 0,9% jeb 131,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp aprīlī Latvija ir eksportējusi preces 1,523 miljardu eiro apmērā, kas ir par 16,6% jeb 304,2 miljoniem eiro mazāk nekā martā un par 11,9% jeb 205,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada aprīlī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,974 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 159 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša un par 9,6% jeb 210,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada aprīlī.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2023.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 44,2% līdz 43,6%.

Eksportējusi Latvija 2023.gada aprīlī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 234,835 miljonu eiro vērtībā (15,4% no kopējā eksporta), kas ir par 22,8% mazāk nekā martā un par 33,4% mazāk nekā 2022.gada aprīlī. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 156,381 miljonu eiro (10,3%), kas ir par 19,9% mazāk nekā pirms mēneša, bet par 15,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti 108,603 miljonu eiro apmērā (7,1%), kas ir par 44,8% mazāk nekā pirms mēneša un par 45,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksportam par 83,6% jeb 85,6 miljoniem eiro.

Importā aprīlī lielākais īpatsvars bija gaisa kuģiem un to daļām, kas ievesti 216,409 miljonu eiro vērtībā (11% no kopējā importa apmēra), kas ir 16,7 reizes vairāk nekā martā un 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, seko minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, kas ievesti 195,643 miljonu eiro vērtībā (9,9%), kas ir par 14% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 52,9% mazāk nekā 2022.gada aprīlī, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 188,983 miljonu eiro vērtībā (9,6%), kas ir par 17,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,1% vairāk nekā pirms gada.

Statistikas pārvaldē norāda, ka gaisa kuģu un to daļu importa kāpumu 2023.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli ietekmēja lidmašīnu importa pieaugums divas reizes jeb par 91,1 miljonu eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 64,2% jeb 164,6 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā kopējā eksporta vērtībā 2023.gada aprīlī ar 2022.gada aprīli samazinājās par 0,9 procentpunktiem un bija 68,3%, savukārt kopējā importa vērtībā saruka par 0,7 procentpunktiem un bija 74,7%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 2,9 procentpunktiem un veidoja 8,4%, bet importā samazinājās par 6,3 procentpunktiem un bija 3,8%.

Aprīlī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3%), Vācija (6,7%) un Zviedrija (5,8%). Savukārt nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (18,2% no importa kopapjoma), Vācija (10,5%), Polija (10,2%) un Kanāda (9,1%).

2023.gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 125 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 45 valstīm.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība uz Ukrainu šogad aprīlī veidoja 49,95 miljonus eiro jeb 3,3% no kopējā eksporta apmēra. Salīdzinājumā ar martu eksporta vērtība uz Ukrainu pieaugusi par 56,3%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli sarukusi par 27,7%.

Vienlaikus preču eksports uz Krieviju šogad aprīlī veidoja 85,716 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir par 21,2% mazāk, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli - par 31,7% vairāk, kamēr preču eksports uz Baltkrieviju veidoja 14,734 miljonus eiro, uzrādot pieaugumu par 14,8% salīdzinājumā ar martu un kritumu par 2,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli.

Statistikas pārvaldē norāda, ka eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2022.gada aprīli, visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums par 21,3% jeb 0,8 miljoniem eiro, uz Baltkrieviju - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 67,1% jeb 1,6 miljoniem eiro, savukārt eksporta pieaugumu uz Krieviju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 29,9 miljoniem eiro.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka no Ukrainas šogad aprīlī preces ievestas 25,137 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 2,4% mazāk nekā martā, bet par 30,3% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.

Tajā pašā laikā no Krievijas preces šogad aprīlī importētas 49,581 miljona eiro vērtībā, kas ir par 15,3% mazāk nekā martā un par 71,4% mazāk nekā pagājušā gada aprīlī, kamēr no Baltkrievijas preču importa vērtība veidoja 13,147 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir kritums par 26,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīlī - par 65,8% mazāk.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2022.gada aprīli, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles importa pieaugums par diviem miljoniem eiro. Savukārt importa samazinājumu no Krievijas galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa samazinājums par 74,9 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas - koka un tā izstrādājumu, kokogļu importa samazinājums par 23,9 miljoniem eiro.