Darījumu skaits un kopsumma ar meža zemēm pakāpeniski aug kopš 2019.gada

Darījumu skaits un kopsumma ar meža zemēm pakāpeniski aug kopš 2019.gada, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka kopsumma darījumos ar zemēm pēdējos divos gados bijusi aptuveni 460 miljoni eiro gadā. Meža īpašumu darījumu kopsumma pieaugusi par 26% jeb 17 miljoniem eiro, lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) - par 5% jeb 12 miljoniem eiro, kamēr teju par piektdaļu ir samazinājusies darījumu kopsumma apbūves zemēm, pērn sarūkot par 19% jeb 29 miljoniem eiro.

Meža zemēm darījumu kopsumma 2006.gadā bija 52 miljoni eiro, 2009.gadā - 22 miljoni eiro, bet pērn - 83 miljoni eiro.

Salīdzinot reģistrēto darījumu apjomu ar zemes īpašumiem kopš 2006.gada, "Latio" secina, ka kopš 2009.gada darījumu kopsummas ar apbūves zemēm pakāpeniski samazinājušās, turpretī ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm pieaugušas 2,6 reizes. Visbūtiskāk kopš 2009.gada pieaugušas darījumu kopsummas ar meža zemēm - no 22 miljoniem eiro krīzes zenītā 2009.gadā līdz 83 miljoniem eiro pērn.

Lai gan meža zemju cenas būtiski kāpušas, procentuāli pērn darījumi ar meža zemēm veidoja vien 18% no kopsummas darījumos ar zemēm. Līderos joprojām bija lauksaimniecības zemes - 54% no kopsummas, kamēr apbūves zemju īpatsvars bija nepilni 28%.

Neskatoties uz to, mežu zemes ir vienīgais no trim segmentiem, kura darījumu kopsummas 2022.gadā spējušas pārsniegt 2006.gada līmeni, norāda "Latio" pārstāvji.

Vidējā viena hektāra lauksaimniecības zemes pārdošanas cena šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gadu augusi par 33%. Savukārt adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā maijā bija 165 eiro par hektāru (2023.gada aprīlī -183 eiro par hektāru, martā - 183 eiro par hektāru, februārī - 183 eiro par hektāru, janvārī - 178 eiro par hektāru).

Augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā maijā bija 330 eiro par hektāru, kas nav mainījusies kopš janvāra.

Vidējā summa, ko meža īpašumu pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, maijā bija 65% (2023.gada aprīlī - 65%, martā - 64%, februārī - 62%, janvārī - 60%), bet 60% pārdevēji pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas (2023.gada aprīlī - 50%, martā - 50%, februārī - 50%, janvārī - 50%).

"Latio" informē, ka vidēji 15 dienas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu (2023.gada aprīlī - piecas dienas, martā - viena stunda, februārī - 30 minūšu, janvārī - 30 minūšu, 2022.gada decembrī - 15 minūtes).

Rīgas apkārtne piedzīvojusi lielākās pārmaiņas informē "Latio". 2006.gadā Rīgas reģionā tika reģistrēti 56% no visiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes darījumiem naudas izteiksmē, kamēr pērn tā bija vien desmitā daļa. Līdzīga situācija bija arī darījumos ar meža zemēm, kur īpatsvars samazinājies no 45% 2006.gadā līdz 8% pērn.

"Latio" skaidro, ka līdz 2008.gadam liela daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes Rīgas reģionā tika iegādātas tieši apbūves vajadzībām. Šobrīd būtiskāko darījumu kopsummas daļu ieņem Vidzeme - pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes darījumos tie bija 29% jeb 72,8 miljoni eiro, bet darījumos ar meža zemēm - 35% jeb 28,9 miljoni eiro.

"Latio" tirgus analītiķe Rūta Roze skaidro, ka lauksaimniecības zemes turpina būt vērtīgs resurss, bet meža īpašumu popularitāte strauji aug.

Roze piebilst, ka pārdošanas rādītāji neatspoguļo pilnīgu ainu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežu zemju stāvokli - cenas ietekmē gan īpašuma atrašanās vieta, gan augšņu stāvoklis un reljefs, piemēram, hektāru ziņā identiskas platības lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijas dienvidu daļā pie Lietuvas robežas maksās krietni dārgāk nekā Latgales austrumos.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins norāda, ka interese par meža īpašumiem saglabājās, bet arvien vairāk jūtams, ka pārdevēji vēl cenšas pārdod īpašumus par 2022.gada vasaras cenām, kad tās bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu. Lai gan šī brīža situācija ir būtiski labāka nekā pirms 2018.gada, daļa pircēju tomēr izvēlas nogaidīt vai dod priekšroku tādu īpašumu iegādei, kas jau ir izstrādāti un nerada bažas par vērtības kritumu kokmateriālu cenu ietekmē.