FM: Latvijas IKP izaugsme šogad varētu būt lielāka par iepriekš prognozēto

Ir ļoti iespējams, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme varētu būt lielāka nekā Finanšu ministrijas (FM) prognozētie nulle procenti šim gadam, lai arī nenoteiktība saglabājas, pavēstīja FM pārstāvji.

Turklāt rezultātu ietekmēs arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā IKP revīzija par 2022.gadu, precizējot datus par produktu nodokļu ieņēmumu novērtējumu, kā rezultātā IKP pieaugums 2022.gadam ir palielināts līdz 2,8% (iepriekš publicēts bija 2%).

Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī turpināja dinamisku izaugsmi, liecina pirmdien publiskotie CSP IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 0,5%, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni izaugsme bija 0,7%.

Pašlaik izvērsti dati nozaru un IKP izlietojuma griezumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka izaugsmi nodrošinājis pakalpojumu nozaru kopējais pieaugums par 0,4%, kamēr ražošanas nozares, tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, piedzīvojušas kritumu, kas gan bijis nedaudz mazāks, veidojot 1,3%.

Šā gada pirmajā ceturksnī pakalpojumu nozares turpināja izaugsmi, pateicoties patēriņa pieaugumam, skaidro FM pārstāvji. To palīdzēja uzturēt arī labvēlīgie laikapstākļi, kā arī valsts sniegtais energoatbalsts, ierobežojot komunālo rēķinu apjomu. Kopš gada sākuma patērētāju konfidence ir augoša, ko veicina arī inflācijas pakāpeniskā samazināšanās. Arī vidējās algas pieaugums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem ir kļuvis straujāks, liecinot, ka inflācijas dēļ iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies mazāk nekā gaidīts.

Pakalpojumu nozari stiprināja arī pēcpandēmijas tūrisma plūsmu atjaunošanās, norāda FM pārstāvji. Lidostas "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits šā gada pirmajos divos mēnešos ir pieaudzis par gandrīz 70%. Tikmēr viesnīcās pavadīto nakšu skaits šajā laikā ir audzis par 45%. Palielinājies ir arī mazumtirdzniecības apgrozījums - par 2,6%.

Diemžēl ražojošās nozares uzrādīja samazinājumu, atzīst FM pārstāvji. Daļēji tas ir saistīts arī ar siltiem laikapstākļiem, samazinot pieprasījumu pēc elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes. Arī apstrādes rūpniecība šā gada divos pirmajos mēnešos ir samazinājusies par 4,5%, mazinoties būvmateriālu pieprasījumam gan Latvijā, gan ārzemēs. Tāpēc arī būvniecība, visticamāk, turpināja piedzīvot samazinājumu, kas ir saistīts ar lielajām būvizmaksām un iezīmējušos pieprasījuma samazināšanos jaunajos projektos.

FM norāda, ka par spīti ražojošo nozaru pievienotās vērtības samazinājumam, to konfidence šogad ir augoša, liecinot, ka neskaidrība par piegādes ķēžu ierobežojumiem, kā arī par ģeopolitisko situāciju ir mazinājusies. Uzņēmumi sagaida ražošanas aktivitātes kāpumu tuvākajos trīs mēnešos.