VSIA "Latvijas Valsts ceļi" līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā aģentūrai LETA teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos - aptuveni 350 miljoni eiro. "Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmes drošības un "pudeles kakla" problemātiku," teica Lazdovskis.
LVC vadītājs stāstīja, ka, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu, iecerēts īstenot divus ļoti ambiciozus projektus - Rīgas apvedceļa daļas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu posmā starp Piņķiem un Ķekavas apvedceļu un posmā starp Salaspili un Baltezeru.
Abiem šiem projektiem pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tālāk būs jārisina īpašumu atsavināšanas jautājums, bet būvdarbi šajos objektos varētu sākties 2025. un 2026.gadā.
"Tie ir lieli projekti, kuri katrs atsevišķi būs lielāki par Ķekavas apvedceļa projektu," teica Lazdovskis.
Viņš uzsvēra, ka galvenais mērķis ir uzlabot satiksmes drošību. Kā skaidroja Lazdovskis, klasiski divu joslu ceļi tiek plānoti satiksmes intensitātei 8000-10 000 automašīnu dienā, taču šobrīd abos šajos posmos ir satiksmes intensitāte, kas pārsniedz 20 000 automašīnu dienā.
"Tas ir novedis pie tā, ka satiksme uz Rīgas apvedceļa ir lēna, mūsu sensori liecina, ka vidējais braukšanas ātrums ir nepilni 70 kilometri stundā," stāstīja Lazdovskis, norādot, ka tas savukārt izraisa to, ka cilvēki mēģina veikt apdzīšanas manevrus, un lielas satiksmes intensitātes apstākļos tas var beigties ar frontālām sadursmēm, kas ir visbīstamākais satiksmes negadījuma veids. Tādēļ četru joslu brauktuve ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai varētu pārvietoties ātrāk un uzlabotos mobilitāte, bet primāri tādēļ, lai uzlabotos satiksmes drošība. Lazdovskis arī piebilda, ka Eiropas prakse rāda, ka visdrošākie ir tieši ātrgaitas ceļi, jo tajos ir nodalītas brauktuves, nav pieslēgumu un tamlīdzīgi.
Pēc šo divu projektu realizācijas ar četrām joslām nebūs vēl viss Rīgas apvedceļš, jo pietrūks posma starp Ķekavas apvedceļu un Daugmali, kopā ar ambiciozo "Rail Baltica" projekta daļu, kas ir duālais tilts pār Daugavu. "Tad, kad tiks īstenoti arī šie divi projekti, mēs varēsim runāt par jaunu Rīgas apvedceļu, kurš nodrošinās, ka, braucot no Ventspils uz Valmieru, ātrāk būs braukt pa Rīgas apvedceļu, nevis cauri Rīgai," teica Lazdovskis.
Ceturtdien mākoņi daļēji segs Latvijas debesis, mākoņaināks laiks saglabāsies valsts austrumos, prognozē sinoptiķi.
Vietām gaidāmi īslaicīgi nokrišņi. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu vējš, Kurzemē un Zemgalē tas brāzmās pastiprināsies līdz 10-14 metriem ...
Kopš palu maksimuma, kas Daugavā tika sasniegts 7.-10.aprīlī, ūdens līmenis posmā no Baltkrievijas robežas līdz Jēkabpilij krities par 2-5 metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Ūdens līmeņa pazemināšanās Daugavā turp...
Komentāri