Šmits: Lēmumi par aizliegumu ievest graudus no Ukrainas nav risinājums

Latvija izprot smago situāciju, ar kādu saskaras lauksaimnieki Ukrainas kaimiņvalstīs, bet šādi galēji un vienpusēji atsevišķu dalībvalstu lēmumi par aizliegumu ievest graudus no Ukrainas nav risinājums, otrdien, 25.aprīlī, Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka Šmits sanāksmē pārrunāja tirgus stāvokli pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tostarp atsevišķu valstu pieņemtos lēmumus par Ukrainas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu.

Šmits padomes sapulcē uzsvēra, ka ES ir jāturpina atbalstīt Ukrainas ekonomiku un jāmeklē visi iespējamie ES līmeņa tehniskie un strukturālie risinājumi, lai turpinātu nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu importu un tranzītu, ar mērķi risināt globālā pārtikas nodrošinājuma problēmas.

"Ja kādu produktu pieaugošais imports no Ukrainas negatīvi ietekmē dalībvalstu lauksaimniekus un pārtikas ražotājus, tad tam ir jāparedz ES līmeņa atbalsta pasākumi," pauž Šmits.

Tāpat ZM informē, ka padomē Šmits prezentēja kopīgo Bulgārijas, Čehijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas sagatavoto nostāju par Eiropas Komisijas (EK) jaunā priekšlikuma augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgai lietošanai iespējamo negatīvo ietekmi uz augu izcelsmes produktu eksportu, kuru kopumā atbalstīja 17 ES dalībvalstis.

Ministrs uzsvēra, ka nepamatoti un neizsvērti lēmumi par AAL lietojuma nozīmīgu samazināšanu novedīs pie pārtikas ražošanas ES un attiecīgi arī tās eksporta būtiska samazinājuma, palielinās pārtikas cenas ES un atkarību no pārtikas importa.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm AAL lieto daudz mazākā apmērā, bet atbilstoši EK piedāvājumam AAL lietojums Latvijai būtu jāsamazina par aptuveni 60%.

Padomes sanāksmē tika izskatīts arī Latvijas un Lietuvas rosinātais jautājums par nepieciešamību no ES budžeta piešķirt atbalsta finansējumu grūtībās nonākušajai piena ražošanas nozarei.

ZM atzīmē, ka pēdējā gada laikā nozare piedzīvojusi strauju ražošanas resursu cenu kāpumu, un Latvijā tās joprojām saglabājas ļoti augstas. Tajā pašā laikā piena iepirkuma cenas patlaban ir nesamērīgi zemas un nav indikāciju, ka tās varētu tuvākajā laikā palielināties.

Ministrijā uzsver, ka situācijas uzlabošanai ir nepieciešams ES finansiāls atbalsts no ES Kopējās Lauksaimniecības politikas Lauksaimniecības rezerves.

Ministrijā atzīmē, ņemot vērā, ka arī vairākas citas dalībvalstis vērsušas EK uzmanību uz problēmām dažādos sektoros, EK norādījusi, ka tā turpinās analizēt situāciju lauksaimniecības tirgū, kā arī iespējas un pamatotību jebkāda atbalsta iespējamai piešķiršanai dalībvalstīm.