Brazovskis: Kreditēšanu palīdz veicināt raits piedziņas process

Kreditēšanas veicinai valstij jāseko līdzi piedziņas un maksātnespējas regulējumam, lai piedziņas process būtu pietiekoši raits, otrdien finanšu sistēmas "kapitālā remonta" parlamentārās izmeklēšanas komisijā norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvis Jānis Brazovskis.

To viņš sacīja, atbildot uz komisijas deputāta Ģirta Lapiņa (NA) jautājumiem. Tāpat par šo un citām tēmām komisijas sēdē FNA pārstāvjus izvaicāja komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopans (LPV) un deputāti Harijs Rokpelnis (ZZS) un Edmunds Jurēvics (JV).

Atbildot uz Lapiņa jautājumu, vai kreditēšanai ir kādi ierobežojumi Latvijas regulējumā, Brazovskis atzīmēja, ka bankām ir svarīgi, lai kredītā izsniegtos līdzekļus pēc tam varētu saņemt atpakaļ.

Tāpēc jāseko līdzi, lai ir atbilstošs regulējums un process attiecībā uz maksātnespēju un kredīta piedziņu gadījumā, ja tas netiek laikā atmaksāts. Svarīgi, cik ātri iespējams veikt piedziņas procesu, lai bankām nav gadiem "jāstaigā" pa tiesām, cenšoties atgūt aizdotos, bet laikā neatmaksātos līdzekļus, atzīmēja Brazovskis.

FNA pārstāvis arī norādīja, ka ir sadrumstalota uzraudzība attiecībā uz sankciju ievērošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas nepieļaušanu. Bankām šajos jautājumos seko līdzi trīs regulatori, kas veido papildu administratīvās izmaksas, kas arī atspoguļojas banku pakalpojumu cenās, atzīmēja Brazovskis.

Atbildot uz Rokpeļņa jautājumu par kontu izmantošanas izmaksām, kas Latvijā ir lielākas salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, FNA pārstāvis norādīja, ka viņam nav šādas informācijas. Tomēr Brazovskis uzsvēra, ka, piemēram, Lietuvas gadījumā ir būtiski, vai konts ir bankā vai arī maksājumu iestādē. Viņš norādīja, ka bankas negatīvi vērtē, ka dažāda tipa finanšu iestādēm pie vienādiem riskiem piemēro dažādas prasības.

Kā ziņots, pēc opozīcijas priekšlikuma Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.