Zemnieki neapmierināti ar birokrātiju tiešmaksājumu noteikumos

Zemnieki pauž neapmierinātību ar birokrātijas līmeņa palielināšanos apstiprinātajos tiešmaksājumu noteikumos, informēja biedrībā "Zemnieku saeima".

Kā norāda biedrībā, patlaban, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem "teju jākļūst par IT speciālistiem", tostarp pieteikumi jāpilda trīs platformās, jāuzskaita, kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, kā arī sistēmās manuāli jāievada saimniecības pavadzīmes un citi dokumenti.

Kā norāda "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, zemniekus satrauc ne tikai birokrātija, bet arī neloģiskums.

"Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti - ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt," uzsver Lazdiņš.

Vienlaikus viņš norāda, ka patlaban Latvijai ar Eiropas Komisiju ir grūti sākt jēgpilnas sarunas, kā arī sarunas bieži apstājas pie diskusijas par pētījumiem.

"Tieši pētījumu trūkuma dēļ mēs Eiropas nosacījumus neesam spējuši adaptēt mūsu apstākļiem," norāda Lazdiņš, uzsverot, ka patlaban liela daļa lauksaimnieku sāk apsvērt iespēju saimniekot, nepiesakoties Eiropas tiešmaksājumiem.

Jau ziņots, ka valdība 18.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem", kas paredz 2023.gadā tiešajos maksājumos lauksaimniekiem izmaksāt 331 miljonu eiro.

"Zemnieku saeima" ir 1999.gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kuras biedri ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāji un ražotāji. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.