Rinkēvičs reaģē uz Kara-Murzas apcietinājumu un papildina melno sarakstu

Ievērojot absurdo un nehumāno tiesas prāvu pret Krievijas opozīcijas politiķi, žurnālistu, publicistu un vēsturnieku Vladimiru Kara-Murzu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ir Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis desmit personas, kas līdzatbildīgas par Kremļa kritiķa vajāšanu, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM nosoda Krievijā izvērsto politiskās opozīcijas, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo mediju vajāšanu un vārda brīvības apspiešanu. Svaigākā liecība tam ir Kara-Murzas notiesāšana uz 25 gadiem cietumā, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, uzsver ĀM.

Kara-Murza bija tuvs Kremļa kritiķu Borisa Ņemcova un Mihaila Hodorkovska sabiedrotais. Opozicionārs Ņemcovs tika nošauts 2015.gada 27.februārī Maskavas centrā, netālu no Kremļa.

Kara-Murza tika aizturēts 2022.gada aprīlī, viņam tika izvirzītas absurdas apsūdzības saistībā ar pretkara pozīciju un cilvēktiesību, tajā skaitā politieslodzīto tiesību aizsardzības aktivitātēm, skaidro ĀM. Politiķis aktīvi iestājas pret Krievijas agresiju Ukrainā.

ĀM norāda, ka politiķim piespriestais sods ir vērtējams kā tieša vēršanās pret viņa politisko aktivitāti un publiski paustajiem, no varas atšķirīgajiem uzskatiem, īpaši par kritiku Krievijas karam Ukrainā.

"Nepamatotais spriedums, kas smaguma ziņā pielīdzināms vien sodam par vissmagākajiem kriminālnoziegumiem, ir uzskatāms par paraugprāvu citu pilsonisko aktīvistu iebiedēšanai, lai vēl vairāk mazinātu alternatīvu viedokļu izpausmes Krievijas publiskajā telpā," teikts Latvijas ĀM paziņojumā.

ĀM akcentē, ka Kara-Murzas notiesāšana nav atsevišķs gadījums Krievijā. Līdz ar karu Ukrainā Krievijas iekšienē ir daudzkārt pastiprinājusies sabiedriskās un informācijas telpas kontrole un alternatīvo viedokļu apspiešana. Tiek stiprināta represīvā likumdošana un sodītas jebkādas sabiedriskās aktivitātes, kas kritizē Kremļa politiku, īpaši attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā. Personu sodīšana par publiski paustu kritiku karam ir ieguvusi masveida raksturu.

Krievijas varas īstenotā represīvā politika faktiski atņem iespēju paust alternatīvu viedokli, izskauž vietu publiskai diskusijai un sabiedriskajiem protestiem, norāda ĀM.

Latvijas vēstniecība Krievijā ir piedalījusies Kara-Murzas tiesas sēžu novērošanā. Tiesas sēdes ir bijušas slēgtas. Tiesas procesa necaurskatāmība vēlreiz apliecina režīma bailes no atklātības un lietas politisko raksturu, uzsver ĀM.

41 gadu vecais Kara-Murza bija apsūdzēts arī valsts nodevībā un par saistību ar nevēlamu organizāciju. Viņam piespriesti septiņi gadi par "militārajiem viltojumiem", trīs gadi par dalību "nevēlamas" organizācijas darbībā un 18 gadi par valsts nodevību.