Bajāre: Cīņa pret finanšu noziegumiem ir svarīga valsts reputācijai un drošībai

Savlaicīgi novērsti finanšu noziegumu riski ir Latvijas reputācijas un drošības jautājums, pavēstīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Viņa atgādina, ka vēl tikai pirms dažiem gadiem Latvija gandrīz nonāca Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā" jeb to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti būtiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Latvijai no šāda pavērsiena izdevās izvairīties, un FATF secināja - Latvija ieviesusi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu ekspertu komitejas ("Moneyval") rekomendācijas un kopš 2018.gada izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu.

"Īsā laikā esam paveikuši lielu darbu un panākuši pamatīgas pārmaiņas, padarot Latvijas naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu par vienu no efektīvākajām Eiropā. Kaut arī sabiedrībā ir izskanējis viedoklis, ka prasības ir stingras, tās ir nepieciešamas un pastāvīgi salāgojamas ar riskiem. Tādējādi darbs šajā jomā notiek visu laiku, nevis kampaņveidīgi. Ceļā uz starptautiskās reputācijas atgūšanu esam paveikuši daudz, un arī šobrīd darbs turpinās, turklāt tas ir svarīgāk nekā jebkad, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā," pauž Bajāre.

Viņa skaidro, ka, sekojot "Moneyval" rekomendācijām, Finanšu nozares asociācija strādāja kopā ar valsts pārvaldi nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu izstrādē, veica risku novērtējumus, pārskatīja pieļaujamos riskus un ieviesa instrumentus akceptējamo risku adekvātai pārvaldībai. Tādējādi tika nodrošināta gan atbilstība visām 40 FATF tehniskajām rekomendācijām, gan pierādīts reāls un attiecināms progress efektivitātē.

Visa finanšu noziegumu novēršanas sistēma balstās uz risku novērtējumu, uzsver Bajāre. Asociācijas vadītāja norāda, ka Latvijā tiek nodrošināta adekvāta nacionālā riska novērtējuma izstrāde un pastāvīga tā pārskatīšana, ko savukārt privātā sektora pārstāvji integrē iekšējās kontroles sistēmās. Pilnveidotas arī banku sistēmas, nodrošinot, ka tās spēj reaģēt uz riskiem un tos atbilstoši pārvaldīt.

Bajāre uzsver, ka kopš 2018.gada Latvija ieviesusi virkni jaunu risinājumu, kurus starptautiskā sabiedrība skata kā labo piemēru un vēl tikai meklē iespējas to ieviešanai. Bajāre skaidro, ka publiskās un privātās partnerības ietvaros ne tikai savlaicīgi tiek identificētas aktuālās tipoloģijas stratēģiskā līmenī, bet arī notiek sadarbība operatīvo darbību līmenī, lai liegtu cilvēktirgotājiem, korumpantiem, narkotiku tirgoņiem un citiem noziedzniekiem piekļuvi finanšu resursiem. Tāpat Bajāre norāda, ka viena no panākumu atslēgām ir juridiski korekti pamatots, vispārpieejams patieso labuma guvēju reģistrs, kas sniedzis lielas priekšrocības efektīvā pret Krieviju noteikto sankciju piemērošanā un guvis atzinību starptautiskos novērtējumos.

Bajāre skaidro, ka paveiktā rezultātā no negatīva ziņojuma saņēmēja Latvija kļuvusi par vienu no viedokļa līderiem, jaunu un efektīvu rīku virzītāju, kas ir spējis mācīties no savas pieredzes un iedvesmo citas valstis ar jaunu redzējumu gan publiskās un privātās partnerības, gan datu apmaiņas jautājumos. Bajāre norāda, ka par veikto pasākumu pozitīvo efektu jau tagad liecina piesaistīto investīciju apjoma pieaugums un ārvalstu investoru atzinīgais gada vērtējums, saredzot Latviju kā drošāku vidi investīcijām salīdzinājumā ar 2018.gadu.

Vienlaikus Latvijas finanšu sektors "neguļ uz lauriem", bet turpina strādāt un meklēt efektīvāko veidu, kā panākt, lai naudas atmazgāšanas novēršanas prasības kalpotu visai sabiedrībai, ekonomikas izaugsmei un neradītu klientiem nepamatotus šķēršļus, teic Bajāre.

Krievijas īstenotais karš Ukrainā satricināja arī finanšu sektoru, tomēr tas arī parādīja, ka veiktās reformas, tostarp atteikšanās no nepamatoti intensīvas naudas plūsmas no Krievijas, bija pareizs un ilgtspējīgs lēmums, atzīst Bajāre. Iestājoties sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, bankas varēja ātri reaģēt, veiksmīgāk pieņemt lēmumus un raiti sadarboties ar valsts iestādēm un saviem klientiem. Patieso labuma guvēju reģistrs palīdzēja un palīdz apzināt sankcijām pakļautās personas, lai nodrošinātu pret tām vērsto sankciju izpildi un novērstu sankciju apiešanas mēģinājumus.

Vienlaikus Finanšu nozares asociācija joprojām redz virkni izaicinājumu, pauž Bajāre. Piemēram, preču tirdzniecības un pārrobežu pārvadājumu jomās apjomīgāka pieredze vēl tikai tiek iegūta. Tāpēc asociācijas ieskatā ir svarīgi turpināt dialogu un nodrošināt pieejamu informāciju uzņēmējiem, kas var tikt iesaistīti sankciju apiešanā.

Savlaicīgi nemazinot sociālo nevienlīdzību, neizskaužot korupciju, kleptokrātiju, nemazinot ēnu ekonomiku un tādējādi nenovēršot negodprātīgu personu vai pat noziedznieku spēju ietekmēt valstī notiekošos procesus, tiek apdraudēta ne vien finanšu sistēma, bet arī katra indivīda un valsts drošība, uzsver Bajāre.

"Latvija ir daudz izdarījusi, daudz dara un ir gatava darīt, bet, ievērojot mūsu atrašanās vietu, mums ir svarīgi pastāvīgi apliecināt pašiem sev un arī visiem sadarbības partneriem plašajā pasaulē, kurā pusē esam un par kādām vērtībām iestājamies, lai saglabātu sistēmas ilgtspēju, vispārējo kārtību, mieru un drošību, veidojot investīcijām pievilcīgu vidi ar nevainojamu reputāciju," uzsver Bajāre.

Viņa piebilst, ka tuvākajos gados Latvijas banku sektors turpinās meklēt efektīvākos veidus, kā nodrošināt iekļaujošus finanšu pakalpojumus godprātīgiem klientiem neatkarīgi no to risku līmeņa. Taču pats galvenais uzdevums Latvijai ilgākā termiņā būs tieši reputācijas atgūšana un tālāka saglabāšana starptautiskā līmenī.