Ukrainai, NATO un Baltijai jāseko Krievijas bruņoto spēku kustībai Baltkrievijā

Ne tikai Ukrainai, bet arī NATO un Baltijas valstīm jāseko līdzi Krievijas bruņoto spēku kustībai Baltkrievijā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Baltkrievijas Nacionālais pretošanās centrs paziņojis, ka Baltkrievijā ierodas Krievijas armijas inženieri, lai celtu kazarmas un nometnes. Lielāko daļu kazarmu plānots būvēt Brestas apgabalā, kur ierodas krievu aizmugures vienības.

Pētnieks atzīmēja, ka būtiski ir runāt arī par Krievijas un Baltkrievijas karaspēka reģionālo grupu, par kuru tika paziņots oktobra vidū. Galvenās bažas, kas ar to saistītas, ir, ka Baltkrievijas sniegtā palīdzība Krievijai karā pret Ukrainu kļūst padziļinātāka un arī aktīvāka - Krievija plāno izmantot Baltkrievijas resursus mobilizēto iedzīvotāju apmācībai un sagatavošanai.

Pēc Baloža paustā, informācija, kas parādījās oktobra vidū, liecina, ka Baltkrievijas militārajās bāzēs ierodas Krievijas karavīri, no kuriem daļa ir mobilizētie. Tādā veidā Krievija mēģina atrast veidus, kā atslogot savus resursus, liekot lietā Baltkrievijas militārās bāzes, kuras ir salīdzinoši maz noslogotas. Iespējams, Krievija izmantos arī baltkrievu cilvēkresursus - virsniekus un instruktorus, pēc kuriem ir pieprasījums gan frontē, gan apmācībās.

Pētnieks norādīja, ka Krievijas armijas inženieru ierašanās Baltkrievijā varētu liecināt arī to, ka Krievijas un Baltkrievijas karaspēka reģionālas grupas atrašanās Baltkrievijā tiek plānota uz dienām vai nedēļām, bet krietni ilgākam laikam. Viņš uzsvēra, ka pamazām tuvojas rudens nogale un ziema, kuras laikā karadarbība neapstāsies, taču sauszemes kara temps varētu samazināties. Tas paver iespējas Krievijai sagatavot uz ziemas beigām vai pavasara sākumu, kad palielināsies kauju intensitāte, mobilizētos un veidot bruņoto spēku vienības.

Balodis akcentēja, ka Baltkrievijas iesaiste un tās sniegtā palīdzība Krievijai nav nekāds pārsteigums un nav arī jaunums. Baltkrievijas atbalsts pakāpeniski kļūst aktīvāks un intensīvāks. Pētnieka ieskatā, viens no jautājumiem ir par to, vai Baltkrievija pati varētu tiešā veidā iesaistīties karā. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, rodas priekšstats, ka pagaidām tas netiek plānots, jo Krievijas un Baltkrievijas karaspēka reģionālā grupa ir skaitliski maza, turklāt Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem nav kaujas pieredzes, kā arī viņu motivācija karot Ukrainā ir apšaubāma. Tāpat arī Lukašenko režīmam nav politiskas intereses tieši iesaistīties karadarbībā.

Pētnieks norādīja, ka šādu spēku uzturēšanās Baltkrievijas teritorijā zināmā mērā spiež arī Ukrainu novirzīt daļu uzmanības situācijas izvērtēšanai. Ņemot vērā, ka Ukrainas ziemeļrietumu daļā atrodas kodolspēkstacijas, Ukrainai jāseko līdzi bruņoto spēku kustībai Baltkrievijā.