Vai tiešām Latvija ir kļuvusi par valsti ar dārgākajiem «komunālajiem» pasaulē?

Cilvēka dabā ir salīdzināt jebko – esošos tēriņus ar pagājušo gadu, sevi ar draugiem vai Latviju ar citām valstīm, un komunālo pakalpojumu izmaksas nav izņēmums. Energokrīzes dēļ ikmēneša izdevumi pieauga visai ievērojami, taču vai tiešām tik ļoti, lai Latvija šajā ziņā būtu dārgākā valsts pasaulē? Sociālajā medijā Twitter mūsu valsts komunālo pakalpojumu izmaksās guvusi nepatīkamu slavu, taču velns nav tik melns, kā to kādam labpatiktos mālēt, raksta portāls TV3.

Diskusijas un pārmetumus Latvijas politiķu virzienā izraisīja Losandželosā, ASV, bāzēts mikroblogošanas vietnes “Twitter” konts ar nosaukumu “World of Statistics” jeb “Statistikas pasaule”. Jāpiebilst, ka profila aprakstā jau minēts: “Ir trīs veidu meli: meli, sasodīti meli un statistika.”

Konkrētajā tvītā, kas izpelnījās Latvijas “Twitter” burbuļa uzmanību, atainotas summas, kuras dažādās pasaules valstīs iedzīvotāji vidēji ik mēnesi maksā par komunālajiem pakalpojumiem 85m2 dzīvoklī. Mūsu valsts šajā topā ierindojās godpilnajā pirmajā vietā ar 298 ASV dolāri jeb aptuveni 274 eiro mēnesī, apsteidzot ASV, Kanādu, Vāciju un citas.

Uz tvītu reaģēja ne tikai iedzīvotāji, bet arī bijušie deputāti, piemēram, Vjačeslavs Dombrovskis statistiku komentējis, norādot, ka tas ir “kārtējais apliecinājums tam, kā enerģētikas politika 2021.–2022. gadā bijusi pilns fiasko.”

Arī bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis tvītu pārpublicējis ar komentāru: “Vienā pasaules topā esam galvgalī, bet ne tajā, kur vajadzētu būt.”

Tiesa, ne visi soctīklotāji steiguši publicētajiem datiem uzticēties, un vairāku iemeslu dēļ, proti, nav norādīts to izcelsmes avots, nav zināma metodoloģija u. tml. Tas gan exministru Eglīti nav pārliecinājis, un viņš paudis, ka “tur jau tā nelaime, ka [šie dati ir] ļoti ticami”.

No kurienes šāda statistika?

Aktīvākie tviterotāji noskaidrojuši, ka sociālajā tīklā publicētā statistika ņemta no vietnes “Numbeo”. Tajā izveidots 105 pasaules valstu tops, kurā atspoguļotas komunālo pakalpojumu, tostarp elektrības, apkures, dzesēšanas, ūdens un atkritumu apsaimniekošanas, izmaksas mēnesī 85m2 lielam dzīvoklim.

Latvija šajā topā ieņem pirmo vietu ar 298,78 ASV dolāriem. Savukārt mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir topa 5. vietā ar 267 ASV dolāriem mēnesī, bet Lietuva – 21. vietā ar 195,69 ASV dolāriem.

Pēc skata vietne patiesi visdrīzāk izskatās leģitīma, taču, iepazīstot to tuvāk, rodas šaubas par datu ticamību. Pats “Numbeo” sevi dēvē par pasaulē lielāko dzīves dārdzības datubāzi. Tā ir pūļa radīta globāla datubāze par dzīves kvalitāti: mājokļu rādītājiem, noziedzības līmeni, veselības aprūpes kvalitāti, transporta kvalitāti un citu statistiku.

Šeit jāpieķeras atslēgvārdiem “pūļa radīta” – pašā vietnē arī norādīts, ka datus tajā iesnieguši 734 766 cilvēki. Proti, dati “Numbeo” netiek recenzēti, un tos vietnē var ievietot un mainīt ikviens, kas tai piekļūst. Attiecīgi tā arī nereti tiek kritizēta par neprecizitāti, jo tā ļauj statistiku viegli izmantot ļaunprātīgos nolūkos un vispārējai dezinformācijai.

Arī kāds tviterotājs vērsis uzmanību uz to, ka virāli aizgājušie dati pa komunālo pakalpojumu izmaksām ir pilnīgi neobjektīvi un bez avota. Un tie raisījuši neapmierinātību un pārmetumus savai valstij, kuriem seko arī “vatņiki”. Lai arī to ir grūti pārbaudīt, tas tomēr met ēnu uz konkrēto datu patiesumu un mērķi.

120 līdz 200 eiro mēnesī par divistabu dzīvokli

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) vadītājs Ģirts Beikmanis “tv3.lv” skaidro, ka konkrētajā tvītā norādītās izmaksas, proti, 274 eiro mēnesī, varētu būt iespējamas lielā vai nerenovētā jeb energoneefektīvā mājoklī, kur papildus ir ļoti daudz dedzināta elektrība. Beikmanis šeit akcentē, ka brīdī, kad pieauga apkures izmaksas, ļoti labi bija redzams, ka mājas, kuras ir renovētas, komunālo pakalpojumu maksājumi tik strauji nepieauga.

Apspriestajā “Twitter” ierakstā norādīts, ka šīs izmaksas esot par 85m2 lielu dzīvokli. Dažu tviteristi arī atzīmē, ka tā tomēr ir ļoti liela platība un visiem nav šāda izmēra dzīvokļi, tādēļ “cepiens nevietā”. Arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada dati rāda – Latvijā uz vienu iedzīvotāju vidēji ir 32,3 kvadrātmetri, kas gan ir par 4m2 vairāk nekā 2011. gadā.

Tad cik lieli varētu būt vidējie komunālie maksājumi? Beikmanis piemēram ņem parastu divistabu dzīvokli, kura izmērs ir no 45 līdz 50 kvadrātmetriem. Par šādu vidējā stāvoklī esošu mājokli apkure normāli citus gadus bija 1–1,50 eiro par kvadrātmetru, bet šogad tie ir 2, bet sliktākā stāvoklī esošai mājai pat visi 3 eiro par kvadrātmetru.

Tiesa, dabasgāzi izmantojam ne tikai apkurei, bet arī, piemēram, ēst gatavošanai. Kā skaidro AS “Latvijas Gāze” Mārketinga departamenta vadītāja Jeļena Labanovska, viena ģimene (divie pieaugušie un divi bērni) ēdiena gatavošanai vidēji mēnesī patērē 2–4 kubikmetrus dabasgāzes. Pie šī brīža gāzes tarifiem tie ir 8 līdz 12,10 eiro mēnesī. Šajā summā ietilpst arī maksa par sadales pakalpojumiem, pārvades sistēmu uzturēšanu, akcīzes nodoklis un PVN.

Elektrības patēriņš, kā uzsver Beikmanis, ir ļoti individuāls un atkarīgs no tā, cik daudz cilvēks to lieto, sākot no ļoti minimāla līdz ļoti lielam. Ja ir slikts mājoklis un dzīvoklis ne tajā labākajā vietā, piemēram, pirmajā vai augšējā stāvā gala sienā, ļoti iespējams, tas tiek piesildīts arī ar elektrību, kas, protams, izmaksas sadārdzina.

Arī AS “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere “tv3.lv” vērš uzmanību, ka konkrētajos statistikas datos uzmanība jāpievērš divām lietām. Pirmkārt, elektroenerģijas patēriņš nav saistāms ar platību. Vienas istabas dzīvoklī elektrības patēriņš var būt lielāks nekā lielākas platības telpās, un galvenokārt tas ir atkarīgs no lietotāja paradumiem. Konkrēti “Latvenergo” klientu vidējais patēriņš ir 126 kWh mēnesī.

Otrkārt, maksa par elektroenerģiju neveido nozīmīgāko daļu no komunālajiem maksājumiem, ko apliecina uzņēmuma klientu rēķini. Piemēram, martā 48% klientu rēķins nav lielāks par 20 eiro, 24% par 40 eiro, bet tikai 28% tas ir lielāks par 40 eiro.

Kas attiecas uz mama pārvaldīšanas izmaksām – tās daudz nav mainījušas. Taču to iespējamais pieaugums ir saistīts ar pārvaldnieku atalgojumu pieaugumu, kas varētu būt līdz 20%, kas, savukārt, saistīts ar minimālā atalgojuma palielināšanu.

Savukārt pārējās izmaksas ir ļoti līdzīgas iepriekšējiem gadiem. Attiecīgi divistabu dzīvokļa komunālo pakalpojumu rēķins mēnesī varētu svārstīties no aptuveni 120 līdz 200 eiro.

Iespējamie mainīgie

LNPAA gan vēlreiz uzsver, ka ir dažādi mainīgie, kas var ietekmēt gala komunālo pakalpojumu rēķinu. Piemēram, daudz ir atkarīgs arī no mājas veidotajiem uzkrājumiem. Iespējams, iedzīvotāji krāj konkrētiem remontdarbiem, varbūt ir paņemts kopīgs kredīts, kas attiecīgi visu sadārdzina. Kredītizmaksas uz dzīvokli varētu veidot no 50 līdz pat visiem 100 eiro papildus, kas saistīts ar banku procentlikmju pieaugumu.

Runājot par elektroenerģiju, Bidere uzsver, ka rēķinu nosaka tikai un vienīgi klienta patēriņš un viņa paradumi, kas katrā mājsaimniecībā būs atšķirīgi, līdz ar to vienotu demogrāfisko parametru nav un šāda informācija komersantam arī nav pieejama. Tomēr galvenie faktori ir – cik cilvēku ir mājsaimniecībā, kāds produkts (fiksētais vai biržas) ir izvēlēts, kādas un cik efektīvas iekārtas tiek lietotas, vai iekārtas tiek lietotas pareizi (piemēram, ledusskapis novietots pietiekami tālu no sienas). Būtiskas atšķirības ir arī dažādos gadalaikos un nozīme ir temperatūras svārstībām, kā arī tam, vai ēka ir energoefektīva.

Savukārt, ja vēlamies Latviju salīdzināt ar citām valstīm, jāņem vērā, kā konkrētajā vietā regulators pieņēmis tarifus, kāds ir valsts atbalsts iedzīvotājiem energokrīzē, kādas izejvielas ir vai nav pieejamas valstij u. c. Piemēram, Norvēgijā elektrība pavisam noteikti būs krietni lētāka nekā Latvijā, kas tiešā veidā saistīts ar izejvielām – tur ir daudz kalnu upju, bet pie mums elektrības pieejamība ir lielā mērā atkarīga arī no gāzes.

Līdz ar to, kā norāda Beikmanis, dati par komunālo pakalpojumu izmaksām no valsts uz valsti nav tik vienkārši salīdzināmi.

Jāpiebilst, ka, neraugoties uz pērnajā gadā pīķi sasniegušo energokrīzi, vien 6% Latvijas mājsaimniecību naudas trūkuma dēļ kaut reizi bija parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Tas ir par 0,1% mazāk nekā 2021. gadā, vēsta CSP.

Cik daudz maksājam par elektrību?

Izvilkt vienu vidējo summu komunālajiem pakalpojumiem uz iedzīvotāju ir visai sarežģīti, jo to ietekmē lērums mainīgo. Taču aptuveno priekšstatu par “Twitter” datu patiesumu var gūt, aplūkojot leģitīmus datus par enerģijas un citu pakalpojumu cenām atsevišķi.

Sāksim ar elektrības cenām. Ik mēnesi, sadarbojoties Austrijas un Ungārijas enerģētikas regulatoriem, kā arī Somijas enerģētikas tirgus izpētes uzņēmumam, tiek publicēts Eiropas Savienības (ES) Mājsaimniecības enerģijas cenu indekss, kas atspoguļo aktuālo situāciju elektrības un gāzes tirgū valstu galvaspilsētās.

Nesenākie dati par šī gada februāri rāda – visdārgākā elektroenerģijas cena, ieskaitot nodokļus, bijusi Īrijā ar 0,499 eiro par kWh. Salīdzinājumam – 2022. gada pirmajā pusē Īrija bija top 7 ES valsts ar dārgāko elektroenerģiju jeb 0,2741 eiro par kWh, liecina “eurostat” dati.

Savienībā vidēji šī gada februārī elektroenerģija izmaksājusi 0,283 eiro par kWh, bet pērnā gada pirmajā pusē tie bija 0,2525 eiro.

Mūsu kaimiņvalsts Lietuva pēc nesenākajiem datiem atrodas 15. vietā ar 0,275 eiro par kWh, bet pērnajā gadā bija 20. vietā ar 0,1497 eiro. Savukārt Igaunija patlaban ir 16. vietā ar 0,273 eiro par kWh un savu vietu kopš pērnā gada pirmās puses nav mainījusi, taču cena gan augusi no 0,2056 eiro.

Kas attiecas uz Latviju – mēs ierindojamies 13. vietā (uzreiz aiz ES vidējā rādītāja) ar 0,295 eiro par kWh un arī, salīdzinot ar pērno gadu, neesam savu vietu mainījuši. Bet izmaksas ir augušas no 0,2236 eiro.

No tā izriet, ka elektroenerģija Latvijā pavisam noteikti nav dārgākā pasaulē.

Cik daudz maksājam par gāzi?

Mājsaimniecības enerģijas cenu indeksā atspoguļota arī aktuālā situācija ar dabasgāzes cenām ES valstu galvaspilsētās. Visdārgākā uz šī gada februāri tā bijusi Zviedrijā, kur kWh izmaksāja 0,3010 eiro. Savukārt pērnā gada februārī Zviedrijā gāze izmaksājusi 0,2343 eiro par kWh.

ES vidēji patlaban gāze izmaksā 0,1310 eiro par kWh, bet pērn tie bijuši 0,1088 eiro.

Mūsu kaimiņi Lietuva patlaban ierindojas 21. vietā starp ES valstīm ar 0,0920 eiro par kWh, bet pērn gāze tajā izmaksājusi 0,0587 eiro. Igaunija šobrīd ieņem 20. vietu ar 0,0960 eiro par kWh, bet pagājušajā gadā dabasgāze tajā izmaksāja 0,0822 eiro.

Savukārt dati par Latviju rāda, ka šobrīd dabasgāze pie mums izmaksā 0,1080 eiro par kWh, tādējādi mūs ierindojot 15. vietā. Bet pērn par to maksājām 0,0462 eiro.

Starp Baltijas valstīm Latvijai ir bijis visaugstākais dabasgāzes cenas pieaugums, taču joprojām esam zem ES vidējā rādītāja. Attiecīgi arī dabasgāzes izmaksās neieņemam pasaules dārgākās valsts statusu.

Jāatgādina, ka 1. maijā noslēgsies dabasgāzes tirgus atvēršana mājsaimniecībām, kā dēļ to būs iespējams iegādāties no vairākiem uzņēmumiem. Tiek lēsts, ka šīs izmaiņas varētu ietekmēt arī mājsaimniecību rēķinus, cietiem par gāzi maksājot dārgāk nekā līdz šim. “Latvijas Gāze” pārstāve gan iezīmē pavisam citu ainu.

“Šobrīd dabasgāzes cenas biržā sāk atgriezties pirmskara līmenī, līdz ar to prognozējam, ka dabasgāzes cena pat varētu vēl samazināties. Tuvākajās dienās izziņosim jaunos tarifus, bet jau tagad zināms, ka aptuvenais samazinājums atkarībā no lietotāju grupas (ēst gatavošana, ūdens uzsildīšana, apkure) varētu būt no 20 līdz 40%,” pastāsta Labanovska, piebilstot, ka no 1. maija mainīsies dabasgāzes cena, bet pārējās izmaksas paliks nemainīgas.

Cik maksājam par ūdeni?

Aptuveni ieskatu mājsaimniecību krāna ūdens izmaksās sniedz Eiropas nacionālo ūdensapgādes pakalpojumu asociāciju federācija “EurEau”, kas 2020. gadā apkopojusi datus par 27 ES valstu vidējām izmaksām. Situācija ir ļoti dažāda.

Šajā topā pirmo vietu ieņem Dānija ar 9,32 eiro par kubikmetru ūdens, pēc tam seko Norvēģija ar 7,8 eiro, bet trešajā vietā ir Luksemburga ar 6 eiro.

Apkopojumā vienīgā no Baltijas valstīm iekļauta Igaunija, kas ierindojas 14. vietā ar aptuveni 3,3 eiro par kubikmetru ūdens. Par Lietuvu plaši dati nav pieejami, bet, piemēram, uzņēmuma “Vilniaus vandenys” cenrādī kubikmetrs ūdens izmaksā 0,77 eiro, ieskaitot nodokli, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs ir 0,73 eiro.

Latvijā situācija no pilsētas uz pilsētu atšķiras, bet, piemēram, SIA “Rīgas ūdens” tarifs par ūdensapgādes pakalpojumiem ir 1,45 eiro par kubikmetru (ieskaitot PVN), bet par kanalizācijas pakalpojumiem vēl papildus 1,46 eiro par kubikmetru. Kopā tie ir nepilni 2 eiro.

Cik maksājam par atkritumu apsaimniekošanu?

Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir vienīgās, kas neparādās kopīgos ES valstu apkopojumos. Tas, iespējams, skaidrojams ar ārkārtīgi daudzajiem mainīgajiem faktoriem no valsts uz valsti.

Arī Latvijā atkritumu apsaimniekošanas maksa no pilsētas uz pilsētu atšķiras, bet par piemēru aptuvenam ieskatam ņemsim Rīgu. Galvaspilsētā šī pakalpojuma tarifs pēdējoreiz mainījās pērnajā gadā un atšķiras gan pēc atkritumu veida, gan zonas un apsaimniekotāja.

Nešķirotie sadzīves atkritumi izmaksā robežās no 23,78 eiro par kubikmetru līdz 27,41 eiro (ieskaitot PVN). Savukārt BIO atkritumu apsaimniekošana maksā no 18,54 līdz 21,91 eiro par kubikmetru (ieskaitot PVN), liecina Rīgas domes publiskotā informācija.

Secinājumi

• Konkrētajā tvītā norādītā summa jeb 272 eiro mēnesī par komunālajiem pakalpojumiem, iespējams, ir patiesa, bet pie konkrētiem nosacījumiem – liels mājoklis (tvītā minēti 85m2) vai salīdzinoši neliels, bet ļoti energoneefektīvs miteklis;

• Energoresursu cenas Latvijā nav augstākās Eiropas Savienībā, līdz ar to arī ne pasaulē kopumā. Pieaugums ir bijis, bet ar visu to neierindojamies top 10 dārgākajās ES valstīs;

• Komunālo pakalpojumu izmaksas ietekmē ārkārtīgi daudz mainīgo, tostarp mājokļa stāvoklis, cilvēka paradumi, valsts atbalsts, regulatora noteiktie tarifi, izejvielu/resursu pieejamība u. tml. Līdz ar to valstu salīdzināšanai nepietiek ar jebkura cilvēka iesniegtiem datiem neleģitīmā vietnē.