Eksperts: Darba grupu veidošana bez finansējuma ir procesa imitācija

Dažāda veida darba grupu veidošana šajā valdībā vairāk līdzinās procesa imitācijai, ja visi apzinās, ka nebūs resursu problēmu risināšanai pēc būtības, turklāt budžeta izdevumu pārdale, būtiski nepalielinot kopējos valsts budžeta ieņēmumus, nav ilgtermiņa risinājums nevienā nozarē, tādu viedokli pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Jau tika rakstīts, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris neredz jēgu kārtējās darba grupas izveidei jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa nodrošināšanai. Viņa vērtējumā, tā ir absurda ideja, kas sakņojas līdzšinējā koalīcijas politikas izvēlē, proti, nedot naudu veselības aprūpei vajadzīgajā apjomā, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem, kā arī veidot darba grupas par jautājumiem, kas sen jau esot izskatīti un izlemti.

Grafs norādīja, ka, lai sagatavotu valdības lēmumus, ir nepieciešama objektīva situācijas analīze, dati alternatīvu izstrādei, kā arī vienošanās par resursiem, tajā skaitā finansējumu problēmu risināšanai. Saprotot, kāda ir situācija, valdība var pieņemt attiecīgos lēmumus. BKPI vadītājs Latvijā atzīmēja, ka izmaiņas aktuālajā situācijā var radīt priekšnosacījumus, lai pārskatītu potenciālos risinājumus, tomēr būtisks jautājums, uz kuru ikvienam valdības loceklim būtu jāatbild, ir tas, vai šāds risinājums nav lēmumu pieņemšanas sagatavošanas un pieņemšanas procesa imitācija.

"Ja ir izstrādāts risinājums vai jauns pārvaldības vai finansējuma modelis, bet tam nav un nav plānots paredzēt resursus, tajā skaitā finansējumu tā ieviešanai, tad priekšlikums veidot jaunas darba grupas, kas atkal ieguldīs laiku un, visticamāk, piedāvās identisku vai ļoti līdzīgu rezultātu, būtu vērtējams zināmā mērā kā procesa imitācija. Arī iepriekšējā valdībā darba grupas strādājušas ar jautājumiem izglītības un veselības nozarēs," sacīja Grafs.

Viņš arī skaidroja, ka katram ministram ir vēlme iepazīsties ar situāciju nozarē un piedāvāt risinājumus. BKPI vadītāja Latvijā ieskatā tā ir skaudra realitāte, ka finansējuma visu problēmu risināšanai nozarēs nepietiek. Grafs uzsvēra, ka būtu tikai godīgi atzīt, ka tuvākajā laikā nebūs finansējuma samilzušo problēmu ātrai risināšanai.

"Demokrātija ir demokrātija. Katrs jaunais ministrs var virzīt savas prioritātes un kopā ar iesaistītajām pusēm meklēt risinājumus, bet galarezultāts ir skaidrs, ja šīm iniciatīvām nepieciešami miljoniem eiro, kuru valsts budžetā nav," teica eksperts. Viņa ieskatā, jebkādas izmaiņas rīcībpolitikā jāskata kontekstā, vai noteiktai problēmai ir paredzēti adekvāti resursi.

Grafs minēja piemēru, kas attiecas uz sabiedrisko mediju apvienošanu, par kuru ir diskutēts desmit gadus, piedāvājot scenārijus un finansēšanas modeļus. Jāizpilda zināmi mājasdarbi, bet, ja finansējuma nav, skaidrs, ka gala lēmumu būs grūti pieņemt un diskusijas turpināsies. BKPI vadītājs Latvijā akcentēja, ka tas ir riņķa dancis, un sabiedrība, eksperti un nozaru pārstāvji vienā brīdī sāk pagurt, jo ieguldītais darbs nevainagojas ar reāliem politiskiem lēmumiem.

Pēc Grafa paustā, ja skatās visas nozares, nav tā, ka kāda no tām būtu pārfinansēta. Ja skatās uz jaunajām politikas iniciatīvām, ko ministrijas bija iesniegušas, finansējuma apjoms bija par kārtu lielāks, nekā ir budžeta iespējas. Lai fundamentāli risinātu finansējuma nepietiekamību, kas ir gan veselības aprūpē, gan izglītībā un citās nozarēs, ir jākāpina budžeta ieņēmumi.

BKPI Latvijā viceprezidents norāda, ka vismaz patlaban šajā jautājumā nav redzama aktīva darbība no valdības puses. Grafa ieskatā, jautājums ir arī par finansējuma piesaisti biržā noteiktiem komerciāliem valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumu attīstības vajadzību finansēšanai, kotējot, piemēram, 10-15% akciju.

Pēc viņa paustā, tas ir viens virziens, kā var īstenot ekonomikas transformācijas mērķus, kāpināt šo uzņēmumu efektivitāti, peļņu, dividenžu apmēru, ko tad varētu izmantot politisko prioritāšu finansēšanai, tajā skaitā sociālās, izglītības vai veselības jomās. Tas arī ļautu samazināt nesamērīgi lielo valsts un pašvaldību līdzdalību uzņēmējdarbībā. Turklāt vairākos gadījumos šāda saimniekošana beigusies ar skandāliem, amatpersonām uz apsūdzēto sola un fiasko.

"Beidzot šajā virzienā valdības līmenī jāsākas aktīvai darbībai, jo Latvija jau sen nedzīvo pagājušā gadsimta 90.gadu privatizācijas rēga ēnā. Manuprāt, godīgi jābūt atbildei uz jautājumu, kādā veidā mēs finansēsim un valsts iegūs lielāku ieņēmumu bāzi. Es neredzu daudz manevru iespēju no finansējuma pārdales no vienas pozīcijas un citu. Protams, ir iespējami efektivitātes risinājumi budžetā, vērtējot tēriņu lietderību, kā arī pārdalot līdzekļus no vienas nozares prioritārām nozarēm, bet tas nav ilgtspējīgs risinājums" sacīja Grafs.

BKPI viceprezidents uzsver, ja nepalielināsies budžeta ieņēmumi, neveidosies jauni uzņēmumi, kuri būtu motivēti strādāt Latvijā un nodarbināt cilvēkus, kuri varētu radīt augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, kuri būtu spējīgi tirgus dalībnieki eksporta tirgos, mēs atgriezīsimies pie identiskas diskusijas ne tikai šajā, bet arī nākamajās valdībās, ka naudas visām vajadzībām nepietiek. Tad atkal būs darba grupas, kuras mēģinās rast risinājumus, labi zinot, ka finansējuma rīcībpolitikas pasākumu īstenošanai nebūs.

Pēc Grafa paustā, pārskatot nodokļu politiku, jāskatās, kāda būs Latvijas ekonomikas konkurētspēja sākot ar Baltijas valstu reģionu. Skatoties uz Baltijas valstīm, kaut vai, piemēram, attiecībā uz darba spēka nodokļu aspektu, jautājums ir ļoti būtisks - vai Latvija ir draudzīgākā vieta, kur veidot savu biznesu. BKPI vadītājs Latvijā uzsvēra, ka tas ir ļoti izaicinošs jautājums, par ko valdībai ir noteikti jādomā. Viņa ieskatā, ja neveidojas jauni uzņēmumi, ja uzņēmēji neredz, ka valsts politika ir atbalstoša, kas motivē jaunu uzņēmumu veidošanos un investīciju piesaisti, tad nekāda "ekonomikas transformācija" īsti nesanāks.

BKPI vadītājs Latvijā norāda, ka, atgriežoties pie Latvijas neizdarītajiem mājas darbiem, šai valdībai ir visas iespējas virzīties uz priekšu ar kapitāla tirgus attīstību, veicinot primāri gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumu kotāciju biržā ambiciozu projektu īstenošanai. Tas veicinātu uzkrātā pensiju kapitāla ieguldīšanu Latvijas, nevis citu valstu ekonomikā. Piemēram, topošie vēja parki ir izcils projekts, kur var izmantot investoru finansējumu biržā, darot to pilnīgi caurskatāmā un atvērtā veidā. Grafs uzsvēra, ka tas ir virziens, kas ir Latvijas neizmantotā iespēja.