Kariņš izveidojis «Rail Baltica» tematisko komiteju

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izveidojis tematisko komiteju ar "Rail Baltica" projekta īstenošanu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanai, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tematisko komiteju vadīs satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA), un tās sastāvā būs

finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS). Komitejas locekli prombūtnes laikā aizvietos attiecīgās ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komitejas uzdevums ir identificēt un izvērtēt starpnozaru problēmas, kas kavē "Rail Baltica" projekta īstenošanu un lemt par to risinājumiem. Tāpat pirms izskatīšanas Ministru kabinetā komitejai jāizvērtē "Rail Baltica" projekta finansēšanas jautājumus, it īpaši ietekme uz valsts budžetu.

Komitejai arī konceptuāli jāvienojas par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un jānodrošina to izstrāde. Ja nepieciešams, jāizvērtē nesaskaņotie tiesību akti par komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem un jāvienojas par atbalstāmu risinājumu pirms tiesību aktu iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Tikmēr komitejas vadītājam ir tiesības pieprasīt no valsts institūcijām visu komitejas darbam nepieciešamo informāciju, ja nepieciešams, uzaicināt uz komitejas sēdēm citus ministrus un ekspertus.

Ja tiek saņemta informācija par "Rail Baltica" projekta īstenošanas riskiem vai cita būtiska informācija, kas var kavēt vai negatīvi ietekmēt "Rail Baltica" projekta īstenošanu, Satiksmes ministrijai par to jāinformē komitejas locekļi ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā.

Komitejas vadītājam ne retāk kā reizi sešos mēnešos jāiesniedz Ministru kabinetā informācija par komitejas darba gaitu. Savukārt komitejas sekretariāta funkcijas veiks Valsts kanceleja sadarbībā ar Satiksmes ministriju.

Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.