Vāc parakstus par Latvijas pilsonības iegūšanu, paturot arī Ukrainas pilsonību

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iespēju iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot arī Ukrainas pilsonību.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Rihards Freidenfelds. Viņš norāda, ka Krievijas iebrukuma dēļ savu valsti nācies pamest vairākiem miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, no kuriem Latvijā drošas mājas raduši vairāki desmiti tūkstošu.

Karadarbība ilgst jau vairāk nekā gadu, un Latvija un tās iedzīvotāji ir pauduši visciešāko atbalstu Ukrainas tautai. "Esam šo laiku pavadījuši kopā pārdzīvojumos, kā arī esam iemācījušies saklausīt līdzcilvēkus un iedziļināties dažkārt mums šķietami vismaznozīmīgākajos, bet citiem tik ļoti aktuālos jautājumos,' paž Freidenfelds.

Iniciatīvā pausts, ka arī ukraiņi Latviju vēlas saukt par pilntiesīgām mājām. Tādēļ tiek vākti paraksti par iespēju ukraiņiem ciešāk integrēties Latvijas sabiedrībā, lai "pēc pāris gadiem viņiem būtu iespēja iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, vienlaikus saglabājot arī Ukrainas pilsonību".

Patlaban Pilsonības likuma 12.pantā noteikts, - ja Latvijas pilsonībā uzņem Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsoni, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes pilsoni vai tādas valsts pilsoni, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, tad viņš vai viņa ir tiesīga saglabāt attiecīgās valsts pilsonību.

Lai minēto valstu pilsoņiem varētu pievienoties arī Ukrainas pilsoņi, nepieciešams grozīt Pilsonības likumu, ļaujot Ukrainas pilsoņiem saglabāt Ukrainas pilsonību pēc naturalizēšanās Latvijā, neuzliekot par pienākumu tiem iesniegt atteikumu no Ukrainas pilsonības.

Idejas autors uzsver, ka, dodot iespēju Latvijā dzīvojošajiem Ukrainas pilsoņiem pēc naturalizācijas saglabāt Ukrainas pilsonību, Latvijas sabiedrība iegūs papildinājumu - valstij lojālus un uz līdzīgām vērtībām balstītus pilsoņus, kuri būs pārvarējuši naturalizācijas pārbaudījumus, pārzinās Latvijas vēsturi un likumus, kā arī kultūru un valodu.

Šis vismaz piecu gadu ilgais ceļš līdz naturalizācijas pārbaudījumam motivētu ukraiņus aizvien ciešāk integrēties Latvijas sabiedrībā, dibināt uzņēmumus, radīt darba vietas, attīstīt ekonomiskos sakarus, bagātināt kultūru un uzlabot demogrāfisko situāciju valstī, jo tam būs redzams loģisks turpinājums - saņemt iespēju būt daļai no Latvijas, vienlaikus nezaudējot saikni ar savu dzimteni, pārliecināts Freidenfelds.