Levits: Kas attur komercbankas no aktīvākas dalības kreditēšanā?

Ir jāanalizē faktori, kas attur komercbankas no aktīvākas dalības kreditēšanā, uzskata Valsts prezidents Egils Levits, kurš pirmdien Rīgas pilī tiekās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Kazāks ar Levitu pārrunāja komercbanku zemo kreditēšanas aktivitāti un tās negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Valsts prezidents uzsvēra, ka jautājums par vājo kreditēšanu un augstajām procentu likmēm Latvijā ir pārrunāts daudzkārt, taču tagad ir pienācis laiks rīcībai. Levits akcentēja, ka Latvijas komercbankas ar esošo peļņu ir spējīgas veiksmīgāk vadīt un uzņemties riskus. No tā iegūtu ne tikai Latvijas ekonomika un uzņēmējdarbība, bet arī pašas komercbankas un finanšu sektors kopumā. Pēc viņa domām, ja situācija tuvākajā laikā neuzlabosies, valdībai būtu jāizskata virspeļņas nodokļa ieviešana.

Latvijas Bankas prezidents atgādināja, ka kredītu apjoms pret ekonomiku mūsu tautsaimniecībā būtiski samazinājies. Kopš 2009.gada iekšzemes kredītu un iekšzemes koppordukta attiecība sarukusi teju trīs reizes, 2022.gada septembrī veidojot 36%. Patlaban šis rādītājs ir otrs zemākais starp visām eirozonas valstīm.

Sarunā tika atzīmēts, ka kreditēšanas izaugsmei ir būtisks potenciāls. Turklāt valsts pēdējo gadu laikā ir ievērojami atbalstījusi gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus pandēmijas un enerģijas krīžu radīto šķēršļu pārvarēšanā, tādējādi nodrošinot arī komercbanku klientu maksātspēju. Tāpēc tiek sagaidīta aktīvāka komercbanku dalība Latvijas ekonomikas finansēšanā, tai skaitā aktīvāka kredītu izsniegšana reģionos. Latvijas komercbanku peļņai būtu jāatspoguļojas veselīgā ekonomikas izaugsmes finansēšanā, sarunā norādīja Kazāks.

Tikšanās laikā Valsts prezidents un Latvijas Bankas vadītājs pievērsās arī jautājumam par Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma investīcijām un šķēršļiem to ieplūšanai Latvijas ekonomikā. Latvijas Banka vērš uzmanību, ka Latvija var zaudēt apmēram 300 miljonus eiro, kas atsevišķu nozaru kapacitātes trūkuma dēļ netiktu investēti. Ja problēma tiek apzināta šodien, tad to vēl ir iespējams mainīt, uzsvēra Valsts prezidents un Latvijas Bankas prezidents.

Sarunas nobeigumā tika pārrunāta arī pašreizējā situācija pasaules finanšu tirgos un eirozonas valstīs saistībā ar notikumiem ASV un Šveices komercbankās. Latvijas Bankas prezidents iepazīstināja ar Eiropas Centrālās bankas novērtējumu, ka kopumā banku sektors Eiropā ir stabils un labi kapitalizēts, līdz ar to sagatavots izaicinājumiem. Tajā pašā laikā ir jāsaglabā modrība un jāseko notikumu attīstībai, norādīja Kazāks.