Pagājušais gads valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju otrajā līmenī ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 5,7 miljardu eiro apmērā, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.
Arvien lielāks pensiju otrā līmeņa dalībnieku skaits izvēlas savu kapitālu uzkrāt aktīvajos ieguldījumu plānos.
Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka 2021.gadā bija vērojama pozitīva atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, bet 2022.gadā valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanu līdzīgi kā pārējās finanšu sektora jomas ietekmēja ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi, izraisot dinamisku finanšu tirgu reakciju, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem valstīs, kas ir iesaistītas vai atrodas ģeogrāfiski tuvu konfliktu reģionam.
To rezultātā 2022.gadā kopējais neto aktīvu apjoms samazinājās par 5,4% jeb 318 miljoniem eiro un ieguldījumu ienesīguma rādītāji kritās, sasniedzot vidēji -14,1%.
Reaģējot uz paaugstināta stresa apstākļiem, valsts fondētās pensiju shēmas pārvaldnieki pārskatīja ieguldījumu portfeļa struktūras un dažkārt bija spiesti izšķirties starp portfeļa vērtības saglabāšanu ilgtermiņā un plānu ieguldītājiem radītajiem zaudējumiem īstermiņā, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.
Kaut arī līdzekļu pārvaldītāju skaits (kopā septiņi pārvaldnieki) 2022.gadā saglabājās nemainīgs, ieguldījumu plānu struktūra turpināja 2021.gadā iesākto pārmaiņu ceļu - ieguldījumu plānu skaits pieauga līdz 29, piedāvājuma klāstam papildinoties ar vienu jaunu aktīvo ieguldījumu plānu ar ieguldījumiem vērtspapīros un tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos līdz pat 100%.
Uz dalībnieku izvēli par labu aktīviem ieguldījumu plāniem norāda to pieaugošais īpatsvars uzkrātā kapitāla kopējā apjomā - 2022.gadā tas sasniedza 75%. Savukārt konservatīvo plānu īpatsvars kopējā aktīvu portfelī samazinājās līdz 17%, arī piedāvāto konservatīvo ieguldījumu plānu skaits samazinājās no sešiem 2021.gadā līdz trim 2022.gadā. Ieguldījumi aktīvajos ieguldījumu plānos kļūst stratēģiski svarīgi, lai ilgtermiņā pārvarētu nelabvēlīgo notikumu ietekmi uz ieguldījumiem, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.
Pagājušajā gadā dalībnieku skaits valsts fondēto pensiju shēmā salīdzinājumā ar 2021.gadu straujas izmaiņas nepiedzīvoja un saglabājās 1,3 miljonu robežās. Latvijas Banka skaidro, ka jaunpienākušo pensiju otrā līmeņa dalībnieku skaits bija aptuveni tāds pats kā pensijas vecumu sasniegušo dalībnieku skaits.
Savukārt pensiju otrajā līmenī veikto iemaksu apjoms 2022.gadā samazinājās par 15% salīdzinājumā ar 2021.gadu, veidojot 1,2 miljardus eiro.
Fondu pārvaldnieku administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem 0,46% apmērā pērn bija būtisks samazinājums pret 2021.gadu (0,54%).
Kopumā Latvijas Banka atzīmē, ka izdevumu attiecība pret neto aktīviem vairāku gadu griezumā turpina arvien samazināties (salīdzinājumam - 2018.gadā 0,62%).
Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.
Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pub...
Valdībā šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu marķējumu, cenu un atlaižu reklāmām, izplatīšanu azartspēļu un citās vietās.
VM vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedz...
Par "Jūrmala" komandas krāpšanos "Pullman" Latvijas Sieviešu basketbola līgas (LSBL) spēlē par bronzas godalgu LSBL direktore Līga Goldmane aicinājusi Latvijas Basketbola savienību (LBS) izvērtēt gan tiesnešu, gan Jūrmalas vienības trenera Andra Steļma...
Komentāri