Latvijā divos mēnešos saražots rekordlies skaits elektroenerģijas

Latvijā šogad divos mēnešos saražotas 1609 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 64,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotas 997 140 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir 1,9 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr mazajās HES saražotās elektroenerģijas apmērs saglabājies teju nemainīgs - 19 882 MWh.

Termoelektrostacijās (TEC) šogad divos mēnešos saražotas 429 442 MWh elektroenerģijas, kas ir par 69,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt ar biomasu divos mēnešos saražotas 60 952 MWh elektroenerģijas, kas ir par 4,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, koģenerācijā saražotas 4312 MWh elektroenerģijas, kas ir par 86,1% mazāk, bet ar biogāzi saražotas 38 209 MWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 2,3% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Vēja elektrostacijās divos mēnešos saražotas 59 078 MWh elektroenerģijas, kas ir par 47,9% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražotas 252 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Elektroenerģijas patēriņš divos mēnešos Latvijā veidoja 1250 GWh, kas ir par 2,7% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Elektroenerģijas tirgus apskatā norādīts, ka februārī Latvijā saražots par 18% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, lai gan kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms attiecībā pret janvārī samazinājies par 25%. Tādējādi februārī Latvija kopumā uz kaimiņvalstīm eksportējusi 104 GWh elektroenerģijas, kas gan ir mazāk nekā janvārī, kad eksportētas 274 GWh.

Februārī Latvijā turpinājās pali un kopumā Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms saglabājas augsts, neskatoties uz 44% kritumu attiecībā pret janvārī. Tāpat februārī, turpinot samazināties gāzes cenām, par 35% pieaugusi elektroenerģijas ražošana lielajās koģenerācijas stacijās, savukārt mazo koģenerācijas staciju (ar jaudu līdz 10 MW) izstrāde pieaugusi 2,3 reizes.

Latvijā kopš 2022.gada maija turpina samazināties patērētās elektroenerģijas apjoms - attiecībā pret janvārī tas samazinājies par 9%, bet attiecībā pret 2022.gada februāri - par 3,7%. Samazinājums skaidrots gan ar mikroģenerācijas apjoma pieaugumu mājsaimniecībās, kā rezultātā netiek uzskaitīts viss patērētās elektroenerģijas daudzums, gan arī elektroenerģijas cenu pieaugumu, kā rezultātā patērētāji mainīja elektroenerģijas lietošanas paradumus.

Februārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pieaugusi par 14,1% sasniedzot 113,77 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāka par 2022. gada vidējo cenu līmeni - 226,91 eiro par MWh.

Pēc cenu svārstībām un antirekordiem bagātā 2022.gada šogad janvārī un februārī vērojama cenu stabilizācija Baltijā - janvārī tās bija ap 100 eiro par MWh, bet februārī - ap 114 eiro par MWh. Mazākas cenu svārstības bija vērojamas Baltijas starpsavienotajās cenu zonās - Somijā un Polijā cenas pieauga par 1,7% un 3,2%, bet Zviedrijas ceturtajā cenu apgabalā tā samazinājās par 1,7%,cenu stabilizācija vērojama arī citur Eiropā.

Lai gan februārī tirgum atvēlētajām starpvalstu pārvades jaudām no Zviedrijas uz Lietuvu un no Somijas uz Igauniju netika noteikti ierobežojumi, tās tomēr nebija pietiekamas, lai neveidotos sastrēgumi un cenu starpības starp reģioniem.

"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.