Pieņemtais budžets nesniedz atbildi, kā panākt valsts attīstību

Ne valdības deklarācija, ne pieņemtais 2023.gada valsts budžeta plāns nesniedz skaidru atbildi, kā panākt valsts attīstību, pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Viņš norādīja, ka pieņemtais valsts budžets nav nedz ārkārtīgi labs, nedz ārkārtīgi slikts. Problēma esot tāda, ka no pieņemtā budžeta nerodas sajūta, ka valdībai ir vīzija, kā paātrināt Latvijas attīstību.

Rajevskis atzīmēja, ka valsts budžets ir skaitļu valoda, ar kuras palīdzību valdība runā par savām politiskajām un ekonomiskajām vīzijām un nodomiem, tomēr patlaban 2023.gada valsts budžets šādu vīziju nedod. Lai gan valsts parāds pieaug, nav atbildes, kur nauda tiek ieguldīta, lai iedzīvotāji dzīvotu labāk, uzlabotos ekonomiskā situācija un ekonomiskā aktivitāte kļūtu lielāka. Tas, savukārt, nozīmētu lielākus ienākumus, labākas darba vietas cilvēkiem un lielākus nodokļu ieņēmumus.

Taujāts par pašu budžeta pieņemšanas procesu, Rajevskis norādīja, ka strādāšana pa nakti ir vecās tradīcijas atgriešanās. Iepriekšējā Saeimā bija vienošanās, ka lēmumu pieņemšana tiek pārtraukta samērīgā laikā un turpināta nākamajā dienā, lai deputātus nenokausētu un izvairītos no nakts dulluma.

"Manuprāt, tas ir jocīgākais, kāpēc parlaments ir atgriezies pie šīs tradīcijas. Vai budžets tiktu pieņemts šodien plkst.8 no rīta vai šodien vakarā, liela atšķirība, visticamāk, budžeta kvalitātē nebūtu. Ikviens no mums ir strādājis vai mācījies naktī. Mēs labi saprotam, ko tas nozīmē. Turklāt to parasti dara, ja ir krīze. Manuprāt, šajā gadījumā tādas nav," sacīja politologs.

Rajevskis atzīmēja, ka budžeta pieņemšana noritēja salīdzinoši mierīgi, neskatoties uz kādām skaļākām debatēm un mājieniem, ka budžeta pieņemšana varēt būt grūta.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka tad, kad veidoja valdību un no tās veidošanas izslēdza partiju "Progresīvie", uzskatīja, ka būs grūti strādāt ar salīdzinoši mazu balsu pārākumu. Rajevskis uzsvēra, ka budžets pieņemšana ir tas mirklis, kad balsu trūkumu var izjust visvairāk. Viņš akcentēja, ka šis budžeta veidošanas process parādīja, ka balsu skaits ir pietiekams un to var pieņemt ar nelielu balsu pārsvaru, kas liek domāt, ka valdība un koalīcija ir diezgan stabila.

Taujāts, vai šoreiz ir notikusi atteikšanās no "budžeta kvotām", politologs norādīja, ka nav speciālu lēmumu, piemēram, par kapliču vai lauku kultūras namu remontēšanu. Rajevskis uzsvēra, ka noteiktas intereses ir bijušas un politisko partiju kaulēšanās par savām interesēm ir bijusi, tomēr beidzot tas ir pacelts mazliet augstākā līmenī, kas ir pareizi un nav nekas slikts, ja partijas cīnās par savām un savu vēlētāju interesēm.