Mentālajai ekoloģijai jeb apkārtējās vides ietekmei uz garīgo veselību un labsajūtu ir būtiska loma ikviena no mums dzīvēs.

Trešās sarunas “Atsvešināšanās no dabas un tās ietekme uz labbūtību” dalībnieki: filozofe ANNA SAUKA, māksliniece LĪGA SPUNDE un ainavu arhitekte ILZE RUKŠĀNE, meža terapijas praktiķe INGA DREIMANE, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.Mentālajai ekoloģijai jeb apkārtējās vides ietekmei uz garīgo veselību un labsajūtu ir būtiska loma ikviena no mums dzīvēs. Straujais dzīves ritms un tā arvien lielāka akselerācija, digitālais pārsātinājums par šodien raksturīgām iezīmēm padarījis stresu, trauksmi, izdegšanu, depresiju un citus psihoemocionālos traucējumus.Mentālās un arī fiziskās veselības atjaunošanā nepārvērtējama loma ir dabai. Daudzi sabiedriskās veselības pētījumi ir pārliecinoši apstiprinājuši dabas pozitīvo ietekmi uz kognitīvajām funkcijām, emocionālo un fizisko labsajūtu un citiem veselības rādītājiem, arī atmiņas un koncentrēšanās spējām, iztēli un radošumu. Aizvien vairāk veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atbalsta atgriešanās pie dabas paradigmu.Taču cilvēkiem arvien vairāk koncentrējoties pilsētās, ir pastiprinājusies atsvešināšanās no dabas. Dabas pieredze kļūst arvien attālinātāka jaunajām paaudzēm, pētnieki runā par vides pieredzes “amnēziju”, jo samazinās savvaļas dabas pieredze un tā vietā pieaug vides piesārņojuma pieredze.02.03.2023. epizode.