Pērn naudas atmazgāšanas jomā arestēta noziedzīgi iegūta manta 475 056 878 eiro

Pagājušajā gadā Valsts policijas (VP) izmeklētajos kriminālprocesos arestēta noziedzīgi iegūta manta 475 056 878 eiro apmērā, piektdien žurnālistiem kampaņas "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt" pasākumā norādīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Katru gadu Latvijā notiek 30 000 līdz 35 000 dažāda veida noziegumu. Policijas novērojumi liecina, ka 80% gadījumos cilvēki krīt pārmērīgā vēlmē iedzīvoties uz cita rēķina un iegūt "vieglu" naudu.

Katru gadu VP izmeklējot aptuveni 400 noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu.

Pērn sadarbībā ar partneriem VP izmeklētajos kriminālprocesos uzlikts arests gandrīz pusmiljarda eiro apmērā, kas nozīmē, ka izmeklētāji izvirzījuši hipotēzi, ka nauda, iespējams, noziedzīgi iegūta.

Pērn konfiscēti noziedzīgi iegūti 134 967 238 eiro. 133 991 417 eiro ieskaitīti valsts budžetā, bet atgriezti īpašniekiem 975 820 eiro.

"Tas ir milzīgs apjoms, un es teiktu, ka šī ir mazākā redzamā daļa no tā aisberga, ko izmeklējam," uzsvēra Grišins.

Vistipiskākie noziegumi, kas saistās ar naudas atmazgāšanu, ir klasiski - narkotiku nelikumīga aprite un akcīzes preču nelikumīga aprite. Pēdējos gados policiju satrauc arī kibernoziegumu attīstība un kibervidē pastrādāto krāpšanu skaits.

Par policijas darba rezultātiem liecina pērn martā veiktā vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā, kad tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā finanšu ieguldījumu jomā.

Šī grupa bija saistīta ar līdzīgiem zvanu centriem, iespējams, 28 pasaules valstīs.

Jau ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) piekto gadu rīko informatīvi izglītojošu kampaņu, lai informētu sabiedrību par finanšu noziegumu veidiem, riskiem un rīcību, kā no tiem izvairīties. Šī gada kampaņa "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt" izgaismo noziegumus, kas ir naudas atmazgāšanas pamatā - narkotiku tirdzniecību, terorismu, korupciju, krāpšanu un cilvēktirdzniecību.

Pagājušā gada nogalē FID īstenotā sabiedriskās domas aptauja liecinot, ka iedzīvotāju tolerance pret finanšu noziegumiem kopumā mazinās. Tāpat sabiedrība izprot, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija, naudas atmazgāšana, akcīzes preču kontrabanda atstāj negatīvu iespaidu uz sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti, pauž FID.

Vienlaikus nozīmīga daļa Latvijas sabiedrības tomēr ir gatava savās interesēs veikt finanšu pārkāpumus vai izmantot tajos gūtos labumus. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par finanšu noziegumiem un skaidrotu to, kā šķietami ikdienišķi, bet nepārdomāti finanšu darījumi var kļūt par daļu no organizētas noziedzības, kampaņā tiks skaidrotas izplatītākās naudas atmazgāšanas shēmas un kā atpazīt riskus un tajās neiesaistīties.