Konceptuāli atbalsta grozījumus par priekšvēlēšanu aģitāciju valsts valodā

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Nacionālās apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS), "Jaunās vienotības" (JV) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācija pamatā jāveic valsts valodā.

Izmaiņas likumā virza deputāti Rihards Kols (NA), Edgars Tavars (AS), Jānis Dombrava (NA), Ainars Latkovskis (JV), Edvīns Šnore (NA), Hosams Abu Meri (JV), Uģis Mitrevics (NA), Andris Kulbergs (AS), Viktors Valainis (ZZS) un Daiga Mieriņa (ZZS).

Lai varētu sagatavot nepieciešamos uzlabojumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu likumprojektam noteikts mēnesis.

Debatēs Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars skaidroja, ka jaunā regulējuma pieņemšana būs saskaņā ar visu Saeimas deputātu doto zvērestu jeb svinīgo solījumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Dzintars arī vērsa uzmanību, ka Bulgārijā jau kopš 2009.gada ir noteikti vēl stingrāki ierobežojumi, tāpat Francijā tiesa ir noteikusi, ka aģitācijas nolūkos veiktiem pasta sūtījumiem jābūt veiktiem valsts valodā. "Novēlu pašapziņu, stingru mugurkaulu un balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā," aicināja politiķis.

NA frakcijas vadītājs reizē skaidroja, ka grozījumi neaizliegs kandidātiem savā "Facebook" lapā vai, tiekoties ar iedzīvotājiem, "runāt kaut vai senajā ķeltu valodā, rakstīt ziņu lentās kaut vai hieroglifiem".

Zaļo un zemniekus savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Valainis, kurš arī ir viens no grozījumu iniciatoriem, norādīja, ka izmaiņu piedāvājumam ir diezgan plašs Saeimas atbalsts. Reizē Valainis aicināja grozījumiem sagatavot atbilstošu gala versiju, lai "nesasietu pašiem sev rokas", lai nesanāk, ka daļu no Latvijas pilsoņiem uzrunā tikai "kādi citi".

"Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers akcentēja, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, ko deputāti apliecinājuši uzņemoties savas pilnvaras. Reizē politiķis atzīmēja, ka it sevišķi Latgalē daudzās pilsētās, lielākoties, runā krievu valodā, tāpēc, likumprojektā ļoti precīzi jānorāda, ka deputāta amata kandidāts drīkst uz jautājumiem atbildēt arī krieviski un par to netiks sodīts.

"Apvienotā saraksta" deputāte Ieva Brante uzsvēra, ka latviešu valoda ir vienīgā mūsu valoda. "Es nezinu, kādā valodā domā ZZS, runājot par to, ka viņi baidās sasiet sev rokas, ja viņi nevarēs uzrunāt savu vēlētāju citā valodā, taču es vēlos jums norādīt, ka mūsu valoda ir latviešu valoda, mūs vieno mūsu principi un mūsu nelokāmība," sacīja Brante, aicinot "prasties kaunu".

Savukārt reaģējot uz citiem, iepriekš debatēs izteiktiem komentāriem par krieviem, "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs sacīja, ka viņš parlamentā jūtas kā īpaša suga, kā "zaļā vārna". Viņš jokojot sacīja, ka varētu vest uz Saeimu apskates grupas un rādīt pārējai sabiedrībai, kā "šitie krievi (..) te vispār nonākuši".

Rosļikovs likumprojekta kontekstā uzsvēra, ka ar vairāk nekā 60 gadus veciem senioriem drīkstot un vajadzētu komunicēt viņu dzimtajā valodā.

Grozījumi paredz noteikt, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās un preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā.

Nosacījums, ka jāizmanto valsts valoda, attiektos arī uz aģitāciju kā maksas pakalpojumu publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā. Taču tas neattiektos uz politisko partiju un to apvienību mājaslapām internetā.

Reizē tiktu noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli varēs saturēt vai priekšvēlēšanu aģitāciju varēs nodrošināt ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

Piedāvāts arī likumā noteikt atbildīgās institūcijas par attiecīgo pārkāpumu lietu izskatīšanu.

Grozījumu pamatojumā skaidrots, ka tie stiprinās valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās. "Ar šiem grozījumiem arī tiecamies novērst pretrunu ar Satversmē noteikto - pašlaik faktiski tiek uzturēta paralēla valoda saziņai ar sabiedrību tik valstiski fundamentālā procesā kā vēlēšanu tiesību īstenošanā," skaidro koalīcijas partiju un ZZS deputāti.

Parlamentārieši pauž bažas, ka pašlaik tiek uzturēta iespēja marginalizēt un šķelt Latvijas iedzīvotājus, padarot priekšvēlēšanu aģitācijas saturu pieejamu tikai kādai lingvistiskai grupai, nevis visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Priekšlikums izriet arī no Satversmes preambulā paustā, ka Latvijas valsts izveides pamatā ir latviešu valodas pastāvēšanas garantēšana cauri gadsimtiem, skaidro NA, AS, JV un ZZS politiķi.

Grozījumi paplašinās latviešu valodas izmantošanu arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām. "Ar šiem grozījumiem pastarpināti neizbēgami tiks palielināta vēlētāju atbildība pienācīgi apgūt latviešu valodu," teikts likumprojekta anotācijā.

Kā ziņots, iepriekšējās, 13.Saeimas, koalīcija 2020.gadā arī virzīja līdzīgus, iespējams, visaptverošākus grozījumus.