Veselības aprūpes sagraušana ekonomikas transformācijas vietā?

Ārsti vēl cer uz brīnumu.

Jau šonedēļ beigsies priekšlikumu iesniegšanas laiks 2023.gada valsts budžeta projektam. Koalīcijas partneri jau vienojās neatbalstīt nekādus grozījumus budžeta projektā, pieņemot galveno ekonomisko likumu tādā veidā, kādā viņš bija atbalstīts Ministru Kabinetā. Bet opozīcija, ka arī mediķi vēl cer uz brīnumu un turpina pieprasīt papildu līdzekļus veselības aprūpei.

«Ņemot vērā plānoto Latvijas ekonomikas transformāciju, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) aicina Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidentu un valdību uz kopīgu tikšanos, lai nekavējoties pārrunātu plānoto valsts finansējumu veselības nozarei šogad un nākamajos gados, un tā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ilgtspējīgu attīstību un drošību», - rakstīts Saeimas budžeta un finanšu komisijai adresētajā vēstulē, kuru parakstīja mediķu organizāciju pārstāvji.

“Ir dramatiski apzināties, ka veselības nozares finansējums šogad un nākamajos gados ne tikai nepieaugs, bet pat samazināsies, turpinot graut Latvijas sabiedrības veselību, kas ir valsts pastāvēšanas un labklājības pamats. Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums, kas jau pašlaik ir zemākais Eiropas Savienībā, noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%”, - vērš Saeimas komisijas uzmanību Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Tāpēc LĀB uzstājīgi aicina valdību un Saeimu neuzsākt Latvijas ekonomisko transformāciju ar veselības sektora sagraušanu, bet kopīgi izstrādāt un veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam - 15%.

Andris Egle