Levits: Uz augošo autoritārismu Krievijā tika pievērtas acis (VIDEO)

Uz augošo autoritārismu Krievijā tika pievērtas acis, savukārt morālie orientieri bija izbalējuši, Krievijas sāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā gadadienā Saeimas deputātiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš norādīja, ka pirms gada Krievija sāka noziedzīgu karu pret Ukrainu. Ukraiņu varonīgā pretošanās okupantiem saviļņo un iedvesmo visu pasauli. Pēc prezidenta paustā, pirms gada tas šķita neiespējami, ka 21.gadsimtā var notiks karš Eiropā.

Levits uzsvēra, ka Rietumvalstis attiecībās ar Krieviju bija ļāvušās ekonomiskam izdevīgumam un vēlmju domāšanai. Krievijas autoritārais režīms balstās 19.gadsimta imperiālisma, koloniālajā un rasistiskajā domāšanā.

"Kamēr visa Krievijas sabiedrība neatsacīsies no šīs ideoloģijas, Krievija apdraudēs savas kaimiņvalstis un visu Eiropu," sacīja prezidents.

Viņš atsaucās uz sacīto Eiropas Parlamentā (EP) pirms divām nedēļām, proti, ka romantiskie priekšstati par plašo Krievijas dvēseli ir jāatstāj krievu literatūras mīļotāju pulciņam. Prezidents uzsvēra, ka tas nevar būt par vadlīniju politiķiem, kuriem ir jārūpējas par savu valsti un savas tautas drošību, jo savu īsto dabu Krievija visai pasaulei parādīja Bučā, Irpiņā, Mariupolē.

"Vienīgā efektīvā stratēģija Krievijas atturēšanai ir NATO aizsardzības spēju stiprināšana. Mums, kas esam NATO Austrumu flanga valstis, tas ir īpaši nepieciešams," teica prezidents.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir viena no valstīm, kas no kara pirmās dienas Ukrainai sniedz vislielāko palīdzību. Turklāt to dara ne tikai valsts, bet arī iedzīvotāji. Kopējā palīdzība, ko snieguši individuāli cilvēki, ir sasniegusi 38 miljonus eiro, jo mēs izjūtam dziļu solidaritāti ar Ukrainu, jo mēs arī zinām, ko nozīmē krievu okupācija, sacīja Levits.

"Baltijas valstis un Polija ir izvirzījušas Eiropas sabiedrisko domu Ukrainas sakarā. Mēs esam izrādījuši līderību gan situācijas novērtējumā, gan piedāvājot idejas drošības krīzes risinājumiem," atzīmēja prezidents.

Prezidents arī uzsvēra, ka, balstoties uz Baltijas valstu un Polijas redzējumu, Eiropā un NATO ir izdevies panākt vienprātību Ukrainas atbalsta jautājumos, un tādēļ aktīva līdzdalība Eiropas Savienības (ES) un NATO veidošanā, NATO politikas un dienaskārtības veidošanā ir devusi "vēsturisku iespēju" to pavērst pareizā virzienā.

Levits pieminēja arī Minhenes drošības konferenci, kurā nepārprotami izteikts augošs atbalsts Ukrainai, un arī tiekoties ar prezidentu ASV prezidentu Džo Baidenu pirms divām dienām, varēja redzēt, ka gan ASV, gan Eiropa ir vienotas atbalstam Ukrainai.

"Turklāt politiskais mērķis ir kļuvis skaidrāks - no tā, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai, mēs esam nonākuši pie tā, ka Ukraina nedrīkst zaudēt, un tagad mērķis ir skaidri definēts: Ukrainai ir jāuzvar. Ukrainai ir jāuzvar, un tas nozīmē - Krievija ir jāatspiež, Krievijai jāiet atpakaļ savās internacionāli atzītajās robežās," sacīja valsts pirmā persona.

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas iedzīvotājiem, apritot gadam kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā: