Aicina koalīciju neignorēt valdības deklarāciju sirds veselības jomā

Vairāk nekā 60 nevalstiskās organizācijas aicina koalīciju neignorēt valdības deklarācijā iekļauto apņemšanos mazināt novēršamo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un lūdz 2023.gada budžetā šiem mērķiem piešķirt nepieciešamos līdzekļus, informēj"Sirds veselības veicināšanas alianses" vadītājs Romualds Ražuks.

Patlaban vairāk nekā 60 dažādas sabiedrības grupas un intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas ir pievienojušās 2022.gada 13.septembrī pēc biedrības "EAPN-Latvia" iniciatīvas parakstītajam Aicinājumam rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu. Tās ir organizācijas, kas pārstāv seniorus, pensionārus, pacientus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, mediķus un veselības speciālistus, tautas sportu, sieviešu interešu klubus un citus. Visas šīs organizācijas vieno pārliecība par nepieciešamību valstiskā līmenī daudz lielāku uzmanību pievērst sirds un asinsvadu veselības stiprināšanai.

Ražuks norādīja, ka ar zināmu gandarījumu tika uztverta jaunās valdības deklarācijā iekļautā apņemšanās mazināt novēršamo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un dzīvildzi. Tomēr izrādījās, ka 2023.gada valsts budžetā sirds un asinsvadu slimību mazināšanai nav paredzēti nekādi papildu līdzekļi.

"Diemžēl ar pamatbudžeta finansējumu krasai situācijas uzlabošanai nepietiek, tādēļ aicinām valdību piešķirt līdzekļus atbilstoši deklarācijai," viņš uzsvēra.

Ražuks norādīja, ka ir analizēti daudzi faktori, kuriem ir būtiska ietekme sirds un asinsvadu veselības uzlabošanā. Tomēr labi apzinoties, ka uzreiz visus jautājumus atrisināt nav iespējams, ir nepieciešams izšķirties par prioritāri risināmiem.

Viens no prioritāriem jautājumiem ir sirds mazspējas pacientu ārstēšana. Pēc Ražuka paustā, nevalstiskās organizācijas jau kopš 2020.gada vairākkārt vērsušās Veselības ministrijā un Saeimā, lūdzot piešķirt finansējumu sirds mazspējas medikamentu pieejamības palielināšanai. Arī kardiologi ir apstiprinājuši, ka medikamentu pieejamība hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai ir jāpalielina prioritārā kārtā, tādēļ šī jautājuma risināšana būtu jāparedz arī šī gada budžetā.

Savukārt kā otrs prioritārais jautājums ir "Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāna 2013.-2015.gadam" īstenošanas pieredzes analīze un jauna plāna iespējama izstrādāšana. Ražuks skaidroja, ka šobrīd vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir izstrādāti sirds veselības plāni. Arī Latvijā savulaik pieņemtais plāns piešķirtā finansējuma ietvaros ļāva īstenot vairākus saslimšanas risku mazināšanas, kā arī ārstēšanas uzlabošanas un zāļu pieejamības palielināšanas pasākumus

Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīgākais Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves cēlonis, tāpēc, sekojot Eiropas Komisijas iniciatīvai neinfekcijas slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai un Eiropas Sirds un asinsvadu alianses 2022.gada plānam, nevalstisko organizāciju parakstītais Aicinājums rīcībai izvirza ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030.gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%, kā arī palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20% un trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu.

Aicinājuma rīcībai parakstīšana arī ļāva apzināties, ka Latvijā nepieciešams veidot plašāku nevalstisko organizāciju, ekspertu, speciālistu, citu iesaistīto pušu tīklu, tādēļ ir izveidota biedrība "Sirds veselības veicināšanas alianse". Tās mērķis ir pievērst valsts pārvaldes, veselības aprūpes politikas veidotāju un arī plašas sabiedrības uzmanību sirds un asinsvadu veselības veicināšanai, papildinot ārstu un pacientu organizāciju darbu.