Manskis: Ar Krievijas pilsonību brauc dzīvot uz Krieviju, pat ja tev 158 gadi!

Ukrainā dzimušais režisors Vitālijs Manskis ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionārs, kurš Krieviju pameta jau pirms astoņiem gadiem, pēc Krimas aneksijas. Komentējot situāciju ar Krievijas pilsoņiem Latvijā, viņa nostāja ir kategoriska: "Ja tu esi pieņēmis tās valsts pilsonību, kas ir agresore un noziedzniece, tev no tās ir jāatsakās."

"Ziniet, šobrīd kopumā Latvijā un arī pasaulē tiek apspriesta tāda bargāka politiskās sistēmas un kādas sabiedrības daļas pozīcija par neiecietību pret jebkuru "krieviskumu". Ka "labo krievu" vispār neesot. Pret to gan es, gan cilvēki, kas ir man apkārt, izturamies samērā kritiski," Manskis saka intervijā Latvijas Radio.

"Taču zinot Latvijas vēsturi un to, ko latviešiem nācies krievu dēļ, tu saproti, ka šai pozīcijai gribi vai negribi ir pamatojums. Cilvēki bija kļuvuši par upuriem impēriskajai mašīnai, kas aprija likteņus, ģimenes, veselas paaudzes. Un noteikti pat ģenētiskā līmenī Latvijā ir radusies atgrūšana, nevēlēšanās, negatavība sniegt atbalstu "labajam krievam"."

Tomēr pavisam kategorisku nostāju režisors pauž par aptuveni 25 000 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, galvenokārt pensionāriem, kuri pieņēma šo pilsonību jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas naudas dēļ, vienkārši, lai saņemtu Krievijas pensijas. Vai atņemt viņiem uzturēšanās atļaujas? Vai tā ir "tikai" pilsonība vai politisks jautājums?

"Mana pozīcija ir ļoti stingra. Ja tu esi pieņēmis tās valsts pilsonību, kas ir agresore un noziedzniece, tev no tās ir jāatsakās un jālūdz kādas citas valsts pilsonība, kas tev tādu dod. Vai, ja tu neatsakies no Krievijas pilsonības, tad brauc dzīvot uz Krieviju! Pat, ja tev ir 158 gadi. Piedodiet, bet kara situācijā tas izskatās tieši tā. Es dzīvoju Latvijā jau astoņus gadus, daudz ko jūtu un saprotu. Ja Krievija nebūtu uzsākusi karu, domāju, šāds jautājums nerastos, kur nu vēl lai nonāktu līdz reālām darbībām! Cilvēki dzīvotu, saņemtu pensiju, varbūt atšķirtos kaut kāds komforta līmenis…" spriež Manskis.

Jā, arī man ir Krievijas Federācijas pilsonība. Lai iesniegtu dokumentus un atteiktos no šīs pilsonības, man vajadzēja iegūt kādu citu pilsonību. Kad sākās karš, es to izdarīju. Taču tikmēr Krievija mani izsludināja federālajā meklēšanā. Uzsāka kriminālprocesu, un pēc Krievijas likumdošanas es tagad nevaru iesniegt dokumentus atteikumam no Krievijas pilsonības. Esmu kļuvis par šīs pilsonības ķīlnieku. Varu no tās atteikties tikai pēc tiesas, kas vai nu mani attaisnos, vai pasludinās spriedumu, kas man būs "jāatsēž".

Bet es zinu, ka es neesmu vienīgais Krievijas pases īpašnieks, pret kuru ir ierosināta krimināllieta un kurš ir izsludināts meklēšanā. Piemēram, viens paziņa, kurš atšķirībā no manis nekad nav dzīvojis Ukrainā, saņēma Ukrainas pasi. Jo Ukraina saprata, cik būtisks ir apstāklis, ka pēc Krievijas likumdošanas viņš citā ceļā netiks vaļā no Krievijas pilsonības.

Varbūt arī Latvija… Pēc likuma, es varu vērsties pēc Latvijas pilsonības pēc divarpus gadiem."