Saeimas komisija piekrīt tiesībsargam: uzturlīdzekļu apmērs ir jāpārskata

Saeimas komisija šodien lēma pievienoties tiesībsarga viedoklim uzturlīdzekļu apmēra pārskatīšanai.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē skatīja tiesībsarga Jura Jansona vēstuli par Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksāto uzturlīdzekļu apmēra pārskatīšanu. Tiesībsargs aicināja piesaistīt Uzturlīdzekļu garantijas fonda izmaksas sasaistīt ar minimālās algas apmēru vai arī noteikt, ka izmaksājamā summa regulāri pārskatāma.

Kā sēdē pauda Tiesībsarga biroja pārstāve, tad kopš 2020.gada UGF izmaksas ir atsaistītas no minimālās algas, nosakot fiksētu minimālo izmaksas summu. Pašlaik noteiktās summas ir fiksētas, bet inflācijas iespaidā nepietiekamas, un to apmēru nosaka Ministru kabinets (MK).

UGF vadītājs Edgars Līcītis skaidroja, ka, lai arī dažādu ierobežojumu noteikšana uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir nesusi pozitīvus rezultātus un to skaists ir samazinājies, bet atgūto uzturlīdzekļu apjoms ir pieaudzis no 25% līdz 33%, tomēr vairāk kā divām trešdaļām nemaksātāju nav īpašumu, pret ko varētu vērst parāda piedziņu. Šādu parādnieku kopējais parāds pārsniedz 100 miljonus eiro.

Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Kristīne Miļevska norādīja, ka UGF līdzekļi tiek ņemti no valsts pamatbudžeta, līdz ar to pabalsta palielināšana saistīta ar fiskāliem riskiem, savukārt Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts pauda, ka lēmums par UGF izmaksāto pabalstu palielināšanu ir politisks lēmums, tāpēc viņam neesot mandāta par šo jautājumu izteikties.

Pašlaik darbā ar parādniekiem esot sasniegts "pātagas" un "burkāna", tas ir, nemaksātājiem noteikto ierobežojumu un vienošanās iespēju līdzsvars, un papildu ierobežojumi uzturlīdzekļu parādniekiem nav nepieciešami, uzskata Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Bieži nemaksāt uzturlīdzekļus ir emociju noteikts lēmums, tad ilgāka saruna to var atrisināt, savukārt, ja parādniekam nav aktīvu, tad panākt vienošanos par parāda atmaksāšanu var būt sarežģītāk, un tas ir ilgstošs process.

Komisijas vadītāja Ieva Brante (AS) pauda viedokli, ka UGF izmaksu apmērs būtu jānosaka likumā, kā tas bija līdz 2019.gadam. Miļavska sacīja, ka tādā gadījumā no valsts budžeta būtu nepieciešami papildu 17 miljoni eiro, bet Tieslietu ministrijai šādu līdzekļu neesot.

Noslēdzot sēdi, komisija vienojās atbalstīt tiesībsarga ierosinājumu pārskatīt UGF izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru.

Uzturlīdzekļu garantiju fonds izveidots, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta bērna izglītības iegūšana, ja bērns iegūst izglītību Latvijas Republikā un viens vai abi bērna vecāki nenodrošina viņam uzturlīdzekļus.

Saskaņā ar MK noteikumiem, no UGF fonda pašlaik izmaksā uzturlīdzekļus 107,50 eiro katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai; 129 euro katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un pilngadīgai personai no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.