Eiropas Komisija šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,1% izaugsmi

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 0,1%.

Vienlaikus pirmdien publiskotajās ziemas prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2,7%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 7,9% apmērā, bet nākamajā gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,5% apmērā.

Komisija norāda, ka pērnā gada otrajā pusē inflācija Latvijā strauji pieauga, kas negatīvi ietekmēja mājsaimniecību ienākumus, kā arī tika novērota investīciju izaugsmes tempa palēnināšanās, izraisot IKP kritumu trešajā ceturksnī. Ņemot vērā, ka visi šie faktori ziemas periodā saglabāsies, valsts ekonomikas izaugsme 2023.gada sākumā saglabāsies vāja. Taču, inflācijai samazinoties, iekšzemes patēriņš šogad Latvijā sāks palielināties. Turklāt sagaidāms, ka palielinās Eiropas Savienības (ES) finansēto investīciju apmērs, sniedzot papildu atbalstu ekonomikas izaugsmei otrajā pusgadā.

Identisku izaugsmi kā Latvijā EK šogad sagaida arī Igaunijā, kur IKP nākamgad palielināsies par 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad veidos attiecīgi 6,2% un 2,2%.

Tikmēr Lietuvā komisija sagaida, ka šogad IKP pieaugs par 0,3%, bet nākamgad – par 2,1%. Inflācija Lietuvā šogad prognozēta 8,7%, bet nākamgad 2,1% apmērā.

EK ziemas ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 0,8%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 1,6%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad veidos 0,9%, bet nākamgad 1,5%, prognozē EK.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 6,4% un 2,8% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 5,6% un 2,5%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm, izņemot Zviedrijā, kur gaidāma ekonomikas lejupslīde par 0,8%. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Īrijā (+4,9%), Maltā (+3,1%), Rumānijā (+2,5%) un Kiprā (+1,6%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Latvijā, Igaunijā, Čehijā un Dānijā (visās valstīs +0,1%), Vācijā un Somijā (+0,2%), kā arī Lietuvā.

EK vēstī, ka enerģētikas krīze ES ir mazinājusies, pateicoties dabasgāzes piegādes avotu diversifikācijai, dabasgāzes patēriņa un cenu kritumam. Turklāt darba tirgus ES turpina uzrādīt stabilitāti, bezdarbam saglabājoties visu laiku zemākajā līmenī. Taču komisija norāda, ka inflācijas radītais spiediens saglabāsies, tāpēc centrālās bankas blokā turpinās koriģēt monetāro politiku, negatīvi ietekmējot uzņēmumu aktivitāti un investīcijas.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis atzīmē, ka Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekmē Eiropas ekonomika ir būtiski piebremzējusies.

"Šādā makroekonomiskā kontekstā, ņemot vērā arī procentu likmju pieaugumu, ir svarīgi pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, lai nekurinātu inflāciju un maksimāli izmantot pieejamo ES finansējumu investīciju veicināšanai. Vienlaikus jāturpina darbs pie enerģētiskās drošības Baltijas valstīs, nodrošinot alternatīvus gāzes piegādes avotus un straujāk palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru,” min Dombovskis.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.