lv
RvYhdrKfUOsGcxm4OjGM1mCBLxrFroGT2cvJ1MGU
1244093

Progresīvie lūdz skaidrot organizētās diskusijas par budžeta likumprojektu

Progresīvie lūdz skaidrot organizētās diskusijas par budžeta likumprojektu

Saeimas frakcija "Progresīvie" aicinājusi finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) skaidrot organizētās diskusijas par valsts budžeta likumprojektā iekļautajiem prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025.gadam.

"Progresīvie" norāda, ka viens no īstenotajiem pasākumiem budžeta likumprojekta sagatavošanā un izskatīšanā ir diskusijas un lēmumu pieņemšana par valsts budžeta likumprojektā iekļautajiem prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025.gadam.

Frakcija lūdz skaidrot, kad un cik diskusijas tika organizētas, lai lemtu par prioritārajiem pasākumiem, kā arī kādas tēmas tika apskatītas. Tāpat opozīcijas partija vaicā, kādas personas un institūcijas piedalījās diskusijās.

Vienlaikus partijai interesē, vai ministrijas un neatkarīgās iestādes tika oficiāli informētas par pieņemtajiem lēmumiem un izvērstiem skaidrojumiem par piešķirtā finansējuma apjomu, ja tas atšķīrās no pieprasītā.

Ja diskusijas tika protokolētas, "Progresīvie" lūdz izsniegt protokolus.

Jau ziņots, valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Ašeradens valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šī gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka šoreiz budžetā nebūs paredzētas "deputātu kvotas" jeb iespējas deputātiem paredzēt salīdzinoši nelielas summas dažādu lokāla mēroga projektu īstenošanai.

Budžeta likumprojektu pakete tagad būs jāskata Saeimai.

Pēdējā gada laikā teju pusei Latvijas iedzīvotāju pasliktinājusies atmiņa

Vērtējot savas atmiņas darbību pēdējā gada laikā, gandrīz katrs otrais jeb 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka tā viņiem ir pasliktinājusies, secināts "Benu aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu cen...

Koris Sōla koncertā izpildīs animācijas filmu mūziku

Šodien Spīķeru zālē Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sōla" Valentīndienas koncertu sērijā "Krāsainais maršs" izpildīs latviešu animācijas filmu mūziku, informēja kora pārstāvji.

Koncertā skanēs korim aranžētas dziesmas no latviešu animācijas...

Lai sāktu saimniekošanu laukos, jauniešiem ir jābūt lielai drosmei - JZK

Jauniešiem laukos entuziasma un azarta netrūkst, uzsvēra biedrības "Latvijas Jauno zemnieku klubs" (JZK) valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane, stāstot par jauniešu pieredzi, sākot saimniekot.

Kā norādīja Eimane, lai uzsāktu saimniekošanu laukos, jaunieši...



Komentāri