Rīdzinieki kara gadījumā cer tikt evakuēti, patversmes netiek gatavotas

Latvijas Aizsardzības ministrijai šogad būs lielākais budžets vēsturē. Taču jaunu vai veco bumbu patvertņu būvniecība vai rekonstrukcija nav paredzēta. Kā Rīgas domē konstatējusi VS.LV, galvaspilsētas varas iestādes draudu gadījumā paredz iedzīvotāju izvešanu no pilsētas.

Padomju okupācijas laikā varas iestādes nemitīgi gatavojās kodolkaram ar ASV, tāpēc Rīgā un tās apkārtnē tika izveidotas simtiem bumbu patvertņu. Šobrīd apmeklētājiem ir atvērts bunkurs LPSR augstākajai vadībai pie sanatorijas Līgatne (objekts «Pansionāts»), kurā 2000 м2 telpā bija paredzēts pavadīt 4 nedēļas pilnīgi autonomā režīmā, pēc tam radiācijas līmenim vajadzēja pazemināties, un Kompartijas līderi varētu doties virspusē turpināt vadīt valsti.

Iedzīvotāji tolaik varētu izmantot pajumtes rūpnīcās, sabiedriskās ēkās vai vienkārši pagrabus zem dzīvojamām ēkām.

NBS rezerves virsnieks, Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis pašreizējo situāciju komentē pesimistiski: «Rīgai ir izstradāts civilās aizsardzības plāns. Evakuācijas punkti ir, bet bumbu patversmju nav - tikai iespējams, dzivojamo māju pagrabi, bet kā tur tikt iekšā, vai tas vispār būs iespējams - šaubos. Lielākā kļūda savā laikā bija tā, ka ļāva privatizēt šīs patversmes, tagad viņas ir nolaistas - tur ir ierīkots viss kas, tikai ne tas priekš kā viņas bija uzbūvētas».

VS.LV Rīgas centrā pārbaudīja vairākas dzīvojamās ēkas, kas iepriekš bija aprīkotas ar nojumēm: ļoti iespējams, šodien tās ir pilnīgi nederīgā stāvoklī, arī pagrabi ārējiem iespaidiem izskatās ārkārtīgi nestabili.

Kaimiņvalstī jau sagatavoti simts bunkuri

Igaunijas Glābšanas departaments kopā ar Zemes departamentu ir sagatavojusi karti, kurā redzamas publiskās patversmes. Tagad tur var atrast vairāk nekā simts bunkurus.

«Nepilna gada laikā esam apzinājuši, izmēģinājuši un ar civilās aizsardzības marķējumu apzīmējuši 103 publiskās patversmes aptuveni 60 000 cilvēkiem. Līdz gada beigām plānojam kartēt un iezīmēt publiskās patversmes 100 000 cilvēkiem», - sacīja err.ee Glābšanas departamenta padomnieks patversmes jautājumos Stens Patriks Kreks.

«Izvēloties publisku pajumti, mēs vadāmies no tā, lai tai būtu jābūt pazemē, ar pietiekami stipru konstrukciju un vēlams bez logiem. Patversmei jābūt izvietotai vietā, kur uz ielām var atrasties daudz cilvēku, vai vietā, kur ir daudz pajumtei nepiemērotu ēku. Piemēram, pagrabi un pazemes autostāvvietas ir piemērotas pajumtei».

Papildus militāriem draudiem patvērums var būt vajadzīgs ekstremālos laikapstākļos vai tad, ja ir plašs gaisa piesārņojums. Paziņojums par briesmām tiek pārraidīts kā ziņojums, izmantojot īsziņu sistēmu EE-ALARM, Igaunijas Nacionālo apraidi un citus mediju kanālus, kā arī lielākajās pilsētās uzstādītās sirēnas.

Voldemārs Burkevics (teksts, foto)