Latvijas tirgū būtiski pieaudzis pieprasījums pēc saldēto jeb "frigo" zemeņu stādiem, informē zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.
Dzērve norāda, ka "frigo" zemeņu stādi ir vienīgais stādu veids, ar kuru iespējams plānot ražu un nodrošināt ogas no maija vidus līdz novembrim, tā pagarinot zemeņu ražas sezonu. Uzņēmumā paredz, ka šogad pieprasījums pēc "frigo" zemeņu stādiem pieaugs par apmēram 25%.
"Pirmkārt, arvien vairāk šo stādu veidu izmanto tā saucamie lielie zemeņu audzētāji. Otrkārt, pieprasījums pieaudzis arī mazajiem audzētājiem," norāda Dzērve piebilstot, ka stādu galvenā priekšrocība ir iespēja zemeņu ražu saņemt jau divu mēnešu laikā pēc iestādīšanas.
Novērots, ka "frigo" zemeņu stādi arvien lielāku popularitāti guvuši arī hobija audzētāju vidū, jo pēdējā gada laikā Latvijā pieejami speciāli stādīšanas maisi ar jau sagatavotu substrātu, kas zemeņu audzēšanu vēl vairāk vienkāršojis.
"Paņem šādu speciālo maisu, nosacīti noliec dārza stūrī vai uzliec uz sagatavotām vagām, iestādi zemenes un gaidi ražu," skaidro Dzērve.
Savukārt lielie zemeņu audzētāji, kā norāda Dzērve, savu biznesu plāno vismaz gadu uz priekšu. "Augusta zemenes" šī gada ražu plānoja pagājušā gada sākumā, pasūtot vajadzīgos "frigo" zemeņu stādus, savukārt plānošana nākamajam gadam sāksies jau šī gada martā.
"Pērn iestādīto stādu skaits bija aptuveni 50 000 segtajā platībā, savukārt šogad plānojam apjomu palielināt par aptuveni 15%", norāda agronoms.
Vienlaikus Dzērve informē, ka "Augusta zemeņu" stādiem siltumnīcās nav nepieciešama apkure un papildu apgaismojums, jo zemenes stāda marta vidū siltumnīcā, kur tās aug speciāli izbūvētos plauktos.
"Protams, laistīšanai un ražas saglabāšanai būs jāpatērē elektroenerģija, tāpēc kopumā izmaksas ir augušas," norāda Dzērve.
Tuvākajā laikā visos Latgales reģionos tiks ievēlēti jauni vadītāji "Saskaņas" pirmorganizācijām, kuras palika bez vadības līdz ar biedru izstāšanos no partijas, informēja "Saskaņas" valde.
Partija pēdējā laikā ir piedzīvojusi skaitliskā sastāva zaudēju...
Ierobežojumi privātajām augstskolām īstenot studiju programmas Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās neatbilst Satversmei, bet citu svešvalodu ierobežojumi - atbilst, secinājusi Satversmes tiesa (ST). Tas nozīmē, ka privātajās augstskolās drīkstē...
Komentāri