Par būri dzīvē un kino. Recenzija par filmu 'Mātes piens'
Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" (2015), bez šaubām, ir viens no tiem pēdējās desmitgades notikumiem latviešu literatūrā, kas spējis plašākām cilvēku masām atgriezt ticību pašmāju rakstnieku vārda spēkam un veiksmīgi izskanējis arī ārpus Latvijas robežām. Laimīgas sagadīšanās dēļ tajā pašā laika nogrieznī, kad iznāca "Mātes piens", arī latviešu kino piedzīvoja ievērojamu uzrāvienu, un par vienu no tendencēm kļuva kino veidotāju vēlme atgriezties pie "vecās labās" tradīcijas – pašmāju literatūras ekranizācijām. Attiecīgi arī "Mātes piena" nokļūšana līdz kino ekrāniem bija tikai laika jautājums – pārvarējusi ne mazumu izaicinājumu, Ināras Kolmanes filma sākusi ceļu pie skatītājiem.
Komentāri