Valsts prezidents: Jāmazina birokrātiskais slogs, kas apgrūtina un sadārdzina inovāciju ieviešanu

Rīga, 2.febr., LETA. jāmazina birokrātiskais slogs, kas apgrūtina un sadārdzina inovāciju ieviešanu, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits šodien Rīgas pilī tikās ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA) un pārrunāja, kā ekonomikas transformācijā tiks veiksmīgāk attīstīta zinātnes pārnese uz ekonomiku un pārkvalifikācijas iespējas nākotnes tirgus vajadzībām. Tāpat tikšanās laikā tika runāts par īpaša likumdošanas ietvara izveidi inovāciju testēšanai, kas atbalstītu straujāku tehnoloģiju attīstību un ieviešanu.

Sarunā liela uzmanība tika pievērsta patlaban vāji attīstītajai zinātnes pārneses ekosistēmai. Latvijā joprojām ir zemi ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijās, īpaši privātajā sektorā. Valsts prezidents norādīja, ka būtu jāstiprina sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Ekonomikas ministre piekrita, ka šajā jomā ir daudz darāmā.

Valsts prezidents tikšanās laikā pievērsa uzmanību Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas atklātajai vēstulei par nepietiekamo finansējumu nozares attīstībai, kas, viņaprāt, nav samērīgs ar jaunuzņēmumu piesaistītajām investīcijām un kopējo ieguldījumu valsts tēla veidošanā. Ekonomikas ministre apliecināja, ka šo jautājumu centīsies risināt budžeta sarunās.

Tāpat Valsts prezidents un ekonomikas ministre pārrunāja cilvēku prasmju un nodarbinātības politiku. Tā ir sadrumstalota bez skaidra pārvaldības modeļa. Kritiskās demogrāfijas situācijas kontekstā tika apspriestas arī nākotnes tendences darba tirgū.

Ekonomikas ministre apliecināja, ka vēlas stiprināt sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju Cilvēkkapitāla attīstības padomē, lai risinātu visus aktuālos jautājumus. Tostarp tiktu domāts par cilvēku ar invaliditāti veiksmīgāku iekļaušanu darba tirgū. Šis jautājums nesen tika aktualizēts Valsts prezidenta sarunā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons".

Levita un ministres iepriekšējā tikšanās reizē liela uzmanība tika pievērsta energoefektivitātes palielināšanai mājsaimniecībās. Ekonomikas ministre informēja, ka pēc Valsts prezidenta ieteikuma ir sagatavoti grozījumi likumprojektā, kas vienkāršos iedzīvotāju lēmumu pieņemšanu par mājokļu siltināšanu.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija "Startin.lv" vērsusies pie Saeimas ar lūgumu apstiprināt jaunuzņēmumu kopienai 400 000 eiro finansējumu no Latvijas valsts budžeta.

Kā aģentūru LETA informēja "Startin.lv" pārstāvji, vēstule Saeimai tapusi pēc valdības apstiprinātajiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā. Šajā piedāvājumā jaunuzņēmumu nozares attīstības atbalstam atvēlēti 200 000 eiro. "Startin.lv" ieskatā tā ir "smieklīgi maza summa", pat ja to salīdzina Baltijas mērogā, kur, piemēram, Igaunijas "start-up" ekosistēmas attīstībai katru gadu tiek piešķirti 1,5 miljoni eiro.

"Startin.lv" vēstulē uzsver, ka jaunuzņēmumu nozare ir piemērs tam, kā inovācijas un patiesa digitālā transformācija spēj nest finansiālu rezultātu. Latvijas jaunuzņēmumi pēdējo 10 gadu laikā investīcijās ir piesaistījuši 575,9 miljonus eiro, no kuriem 362 miljoni eiro investēti pēdējo trīs gadu laikā.

Šī ir viena no visstraujāk augošākajām nozarēm Latvijā, kas nodrošina tūkstošiem augsti kvalificētu darba vietu, kā arī nes Latvijas vārdu pasaulē, teikts vēstulē.

Lai arī izcilu jaunuzņēmumu piemēru Latvijā ir daudz, nozare ir tikai savā attīstības sākumposmā, teikts vēstulē. Papildu finansējums nozares attīstībai palīdzētu nodrošināt starptautiska mēroga pasākumus, pieredzes apmaiņu un sniegtu iespēju tālāk veidot vienotu, spēcīgu ekosistēmu.

Asociācija arī vēlas vērst uzmanību uz to, ka 2022.gada 14.decembra deklarācijā par Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību inovāciju nozīme tiek uzsvērta gan nodaļas "IV. Konkurētspēja" sākumā, proti, "Lai mazinātu Latvijas produktivitātes atpalicību no ES vidējā līmeņa un nodrošinātu virzību uz straujāku ekonomikas izaugsmi un visas sabiedrības labklājības pieaugumu, mums ir jāpalielina - ieguldījumi zinātnē, pētniecībā un inovāciju jomā" gan 152. punktā "Attīstot pilna cikla inovāciju sistēmu, ieguldīsim Latvijas uzņēmumu spējā inovēt - cilvēkkapitāla, zinātnes, pētniecības attīstībā un komercializācijā, kā arī atbalstīsim ieguldījumus mērogojamu, dziļo tehnoloģiju, sociālo un Eiropas zaļā kursa jaunuzņēmumu skaita pieaugumā, pietuvojoties ES vadošo valstu rādītājiem".

Vēstuli parakstījuši vairāk nekā 100 uzņēmēji un jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvji.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija apvieno 82 biedrus. Tās mērķis ir attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu un popularizēt jaunuzņēmumu kustību Latvijā, kā arī sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību jaunuzņēmumu vidē. Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija arī uztur jaunuzņēmumu datubāzi. Asociācija reģistrēta 2016.gadā.