papildināta - LPS ar Ministru kabinetu vienojas par pašvaldību paplašinātām aizņemšanās iespējām

(Pievienota 12.-16.rindkopa.)

Rīga, 2.febr., LETA. Šogad pašvaldībām būs paplašinātas prioritāro projektu īstenošanas iespējas, paredz ceturtdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēdē atbalstītais Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols 2023.gadam, aģentūru LETA informēja LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja Ella Pētermane.

LPS ar Ministru kabinetu ir panākusi vienošanos, ka pašvaldībām šajā gadā kopējā pieejamā summa aizņēmumiem ir 178 miljoni eiro. Tāpat paplašinātas aizņemšanās iespējas, nosakot, ka pašvaldībām ir iespēja aizņemties trīs noteiktiem prioritārajiem investīciju projektiem, kur aizņēmuma kopsumma nevar pārsniegt 1,5 miljonus eiro, savukārt Rīgai kā galvaspilsētai pieejami seši miljoni eiro. Protokolā noteikts, ka pašvaldības budžeta līdzfinansējums prioritāro projektu īstenošanai ir ne mazāk kā 15%.

Vienošanās panākta par paplašinātām iespējām investīciju projektiem izglītības nozarē. Pašvaldībām būs pieejami aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, izglītības iestādes investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, kā arī transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai. Visu šo projektu īstenošanai pašvaldības līdzfinansējums noteikts 10% apmērā.

Jautājumā par pašvaldību ieņēmumiem LPS iestājas par to, lai gan šogad, gan arī vidējā termiņā pašvaldībām tiktu paredzēti pastāvīgi un stabili budžeta ienākumi, kas nodrošinātu pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai, valsts noteikto uzdevumu īstenošanai un pašvaldību uzņemto saistību izpildei.

Puses vienojušās, ka pašvaldībām tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes, ievērojot šādu sadalījumu pa ceturkšņiem: I ceturksnī - 24%, II ceturksnī - 24%, III ceturksnī - 26%., IV ceturksnī - 26%. Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jomā panākta vienošanās no valsts budžeta piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90% no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums ir zemāks par 80% no pašvaldību vidējā izlīdzināto ieņēmumu pieauguma. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir 0,9 miljoni eiro.

Savukārt šā gadā speciālā dotācija, kura tiek pievienota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām tiek nodrošināta 2022.gada apmērā, proti, 45,2 miljoni eiro.

Šī gada sākumā spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums, kas noteic pašvaldībām jaunas autonomās funkcijas, tāpēc LPS lūdza 2023.gadā un vidējā termiņā paredzēt papildu finansējumu pašvaldību budžetiem jauno pašvaldību autonomo funkciju izpildei. Pašvaldībām kā autonomās funkcijas ir noteiktas darbs ar jaunatni, dalība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju, nodrošinot atskurbšanas pakalpojumu pieejamību, kā arī klimata pārmaiņu ierobežošanas veicināšana.

Ņemot vērā, ka jaunās funkcijas ir finanšu ietilpīgas un šī gada protokolā pusēm ir atšķirīgi viedokļi, LPS turpmākajās sarunās turpinās uzstāt uz nepieciešamību līdzfinansēt jaunās funkcijas no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat LPS turpinās iestāties par nepieciešamību mainīt IIN proporciju, nosakot, ka pašvaldību budžetā ieskaitāmi 80% no IIN ieņēmumiem. Atgriešanās pie iepriekšējās IIN proporcijas 80/20% nodrošinātu pašvaldībām pietiekamus finanšu līdzekļus to darbības nodrošināšanai, funkciju īstenošanai, kā arī pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai līdzšinējā apmērā.

Vienošanās un domstarpību protokolā iekļauti nozaru ministriju jautājumi, tostarp pušu viedokļi pedagogu atalgojuma jomā, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksas jautājumā, kā arī jautājumos, kas skar pašvaldību ceļu un ielu tīkla uzturēšanu un sabiedriskā transporta nodrošināšanu reģionos.

Ar jautājumiem, kur šajā gadā nav izdevies panākt vienošanos, LPS turpinās strādāt arī šogad gaidāmajās ikgadējās sarunās ar nozaru ministrijām par 2024.gada un turpmāko gadu budžetu. Tāpat atsevišķi nozaru jautājumi tiks skatīti Ministru kabineta Komitejas formātā.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis LPS Domes sēdē atzina, ka nestabilā ekonomiskā situācija un jaunais Pašvaldību likums pašvaldībām rada papildu izdevumus, tostarp līdzekļi nepieciešami minimālās algas paaugstināšanai, energoresursu cenu pieauguma segšanai, jaunu autonomo funkciju finansēšanai. Viņš aicināja premjeru Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) vairāk uzticēties pašvaldībām un mazināt birokrātiju.

Iepazīstinot pašvaldību vadītājus ar šī gada valsts budžeta sadalījumu pa prioritātēm, Ministru prezidents Kariņš uzsvēra pašvaldību lomu valsts attīstībā un aicināja meklēt iespējas, kā vēl labāk valstij un pašvaldībām turpmāk strādāt kopā. "Mana interese tikties ar LPS vadību ir ļoti patiesa un interesē, kā reāli rast risinājumus. Mēs varētu sākt skatīt budžetu turpmākajiem četriem gadiem, un to darīt kopā ar pašvaldībām. Mums ir jāspēj plānot investīcijas un saprast, kā tās iederas kopējās prioritātēs," pauda Kariņš.

Detalizētāk ar ekonomisko situāciju valstī un budžeta iespējām un riskiem iepazīstināja finanšu ministrs Ašeradens, norādot, ka patlaban ekonomikā valda liela nenoteiktība un ir grūti precīzi prognozēt atsevišķu procesu tendences. "Pašvaldības ir ļoti būtiska daļa no ekonomiskās transformācijas, ja ne viena no galvenajām. Mēs strādāsim ar pašvaldībām pie finanšu stabilizācijas un strādāsim, lai nodrošinātu konkurētspēju, dzīves kvalitāti. Mēs meklēsim risinājumus finansējumam, ja idejas ir interesantas un ambiciozas," solīja Ašeradens, kā vienu no izaicinājumiem minot ekonomisko prognožu mainīšanu, ņemot vērā mainīgo situāciju.

Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu 2023.gadam neatbalstīja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (LA), kurš pauda neapmierinātību par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Elejas posteņa ierobežoto darbību, jo zemā atalgojuma dēļ trūkst darbinieku. Lasmanis vēlējās, lai valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ierakstītu apņemšanos paaugstināt atalgojumu ugunsdzēsējiem, taču šīs priekšlikums tika noraidīts.

VUGD preses pārstāve Ilze Dāme-Birziņa aģentūrai LETA norāda, ka līdz šim ir slēgts tikai VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Sabiles postenis, taču visi pārējie posteņi strādā.

Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols 2023.gadam tiks skatīs otrdien, 7.februārī, valdības sēdē, kur to apstiprinās un pēc tam tas tiks parakstīts.