Eiropas Savienības (ES) migrācijas izaicinājumu pārvarēšanā uzsvars jāliek uz esošo sadarbības formātu pilnveidošanu, ES tieslietu un iekšlietu ministru neformālajā sanāksmē Stokholmā paudis Latvijas Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (AS).
Sanāksmē lielākā uzmanība veltīta ES migrācijas politikas ārējās dimensijas jautājumiem, izceļot nepieciešamību nodrošināt ātru un efektīvu nelegālo migrantu atgriešanu.
Neskatoties uz līdz šim atgriešanas jomā paveikto, ir secināts, ka ES atgriešanas jomā nav veicies, rādītāji ir zemi un šo zemo rādītāju galvenais iemesls ir trešo valstu intereses trūkums savu pilsoņu atpakaļuzņemšanai, informē IeM.
IeM skatījumā, ir skaidrs, ka sadarbības uzlabošana ar trešajām valstīm nolūkā veicināt attiecīgo valstu pilsoņu, kuriem nav likumīga pamata uzturēties ES, pēc iespējas ātru un efektīvu atgriešanu, ir galvenais stūrakmens šo problēmu risināšanā.
Latvija sanāksmē paudusi atbalstu visu ES rīcībā esošo instrumentu izmantošanai un pašreizējo sadarbības formātu turpmākai pilnveidošanai, tai skaitā attīstot efektīvu, mērķorientētu un individuāli pielāgotu sadarbību ar trešajām valstīm, lai pēc iespējas uzlabotu atgriešanas pasākumu efektivitāti. Tas cita starpā sniegtu ieguldījumu arī nelegālās migrācijas plūsmu uz ES novēršanā un apkarošanā kopumā.
Sanāksmē notika diskusija par to, kādi pasākumi ES līmenī būtu īstenojami, lai veicinātu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu spējas pēc iespējas labāk un efektīvāk cīnīties ar arvien pieaugošo organizēto noziedzību interneta vidē, noziedzniekiem ļaunprātīgi izmantojot digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu sniegtās iespējas.
Latvijas skatījumā vislielākos izaicinājumus noziedzīgu nodarījumu interneta vidē izmeklēšanai rada tiesībaizsardzības iestāžu ierobežotās iespējas iegūt elektroniskos pierādījumus, kā arī atšifrēt elektroniskos datus, kas varētu saturēt elektroniskos pierādījumus, tādēļ šie ir jautājumi, pie kuriem arvien intensīvāk nākotnē būtu jāstrādā un jāmeklē vienots ES risinājums.
Vērtējot dzīvesveida izmaiņas 2022.gadā, kopumā 19% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pērn dzīvesveids kļuva veselīgāks (ievērojami veselīgāks - 4%, nedaudz veselīgāks - 15%), 52% tas nemainījās, 22% sniedza atbildi, ka dzīvesveids kopumā kļuva neveselīgā...
Uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC). Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.
Jau vēstīts, ka līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu...
Krievijas eksporta uzņēmumi 2022.gadā vairāk nekā divkārtīgi palielināja sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanu Baltijas valstīm, no kuras daļa pēc tam tika pārdota Ukrainai, par to ziņo "Reuters", atsaucoties uz informācijas avotiem tirgotāju un pārvadā...
Komentāri