Baltijas valstis iepirkušas Krievijas gāzi un pārdevušas Ukrainai. Kāpēc?

Krievijas eksporta uzņēmumi 2022.gadā vairāk nekā divkārtīgi palielināja sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanu Baltijas valstīm, no kuras daļa pēc tam tika pārdota Ukrainai, par to ziņo "Reuters", atsaucoties uz informācijas avotiem tirgotāju un pārvadātāju vidū šajā reģionā.

"Reuters" dati liecina, ka Latvijā Krievijas gāzes īpatsvars pērn pārsniedza 90% no importa, un kopējais sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanas apjoms Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pieauga no 159 000 tonnu 2021.gadā līdz 331 000 tonnu 2022.gadā.

Latvija un Lietuva decembrī vien Ukrainai piegādāja aptuveni 15 000 tonnu naftas gāzes - 15% no Ukrainas kopējā sašķidrinātās naftas gāzes importa tajā mēnesī.

Iemesls, kāpēc Ukraina iepērk Krievijas gāzi no Baltijas valstīm, ir cenu atšķirība 150-200 dolāru par tonnu apmērā salīdzinājumā ar Polijas un Rumānijas piedāvātajām cenām, "Reuters" atklāja kāds tirgotājs.

Sašķidrināto naftas gāzi (nejaukt ar sašķidrināto dabasgāzi) galvenokārt izmanto kā degvielu automašīnām, apkurei un naftas ķīmijas produktu ražošanai. Tās eksports no Krievijas nav pakļauts sankcijām.

"Reuters" atgādina, ka Latvija, Lietuva un Igaunija aktīvi atbalsta sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā, kā arī Baltijas valstis pastiprinājušas vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem. Baltijas valstis kopā ar Poliju arī pieprasījušas Krievijas naftas cenai noteikt griestus 30 dolāru par barelu apmērā, kas ir krietni zem naftas tirgus cenas un uz pusi zemāk par beigās pieņemto cenu.