LĢĀA gaida no VM atbildi par finansējumu primārajai veselības aprūpei

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vēl cer no Veselības ministrijas (VM) sagaidīt atbildi par to, kāds būs paredzētais finansējums un kā tas tiks tiks sadalīts primārajā veselības aprūpē, pauda asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Komentējot lauku ģimenes ārstu neapmierinātību ar finansiālā atbalsta trūkumu primārajai veselības aprūpei šā gada valsts budžeta plānā, Veide norādīja, ka asociācija vēl nesteigsies ar lēmumiem. Piektdien tā atgādināja par šo jautājumu VM, taču pagaidām nekādu atbildi par finansējumu primārajai veselības aprūpei nav saņēmusi.

Pēc atbildes saņemšanas, LĢĀA plāno sasaukt valdes sēdi, kurā attiecīgi lems, kā rīkoties tālāk.

Iepriekš Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija aicināja valdību nekavējoties atrisināt šo situāciju, bet, ja tas netiks darīts, sola rīkot protesta akcijas un aicināt kolēģus nepārslēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).

Tikmēr NVD skaidroja, ka šobrīd spēkā esošie līgumi ar ģimenes ārstiem attiecas uz laika periodu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, var vienpusēji izbeigt līgumu pirms termiņa, rakstveidā brīdinot par to otru pusi ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš. Pašlaik NVD nav saņēmis informāciju par vēlmi lauzt līgumu.

NVD katru gadu atbilstoši normatīvajiem aktiem aprēķina pakalpojumu sniedzējam plānoto finansējuma apjomu primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, tajā skaitā norādot plānoto maksājuma apmēru par ģimenes ārsta prakses māsas vai ārsta palīga pakalpojumu nodrošināšanu.

Kopumā šobrīd valstī pakalpojumus sniedz 1222 ģimenes ārsti.

Šogad ģimenes ārstu pakalpojumu apmaksai plānotais finansējums pārsniedz 86,4 miljonus eiro, kas ir par aptuveni diviem miljoniem vairāk nekā pagājušā gadā, savukārt vēl 44,7 miljoni eiro paredzēti māsu un ārstu palīgu darbības nodrošināšanai praksēs, kurās tādi ir.

NVD skaidroja, ka kopējo finansējumu ģimenes ārsta praksei veido vairākas pozīcijas. Lielākā pozīcija ir kapitācijas nauda jeb ikmēneša maksājums praksei par katru praksē reģistrēto pacientu. Šajā maksājumā ietverta arī ārsta darba alga, un šogad valsts šim mērķim paredzējusi vairāk nekā 59 miljonus eiro.

Tāpat ģimenes ārsti saņem regulārus maksājumus vairākās citās pozīcijas, piemēram, maksājumus par visām praksē veiktajām manipulācijām, ikgadējo darbības novērtējuma maksājumu, samaksa par nereģistrēto pacientu aprūpi, tostarp Ukrainas iedzīvotāju, kompensāciju par no pacienta līdzmaksājumiem atbrīvotajām personām - bērni, trūcīgās personas un citas iedzīvotāju grupas, maksājumu par pacientu atsaucību vēža profilaktisko pārbaužu veikšanai, par savlaicīgu onkoloģisko slimību diagnostiku u.c.

Vidēji ģimenes ārsta prakse, neiekļaujot finansējumu par māsas vai ārsta palīga nodarbināšanu, saņem vairāk nekā 5800 eiro mēnesī, savukārt Covid-19 pandēmijas laikā, kad ģimenes ārstu praksēm ievērojami pieauga darba slodze, šī summa sasniedza gandrīz 10 000 eiro mēnesī.

Kā ziņots, LLĢĀA uzskata, ka ir steidzami jārod risinājums, lai atrisinātu nepietiekamā finansējuma un cilvēkresursu trūkuma dēļ radušās problēmas primārajā veselības aprūpē.

Asociācijas valde esot sarūgtināta, ka, neskatoties uz to, ka ģimenes ārsti sniedz lielāko daļu no visaptverošiem veselības aprūpes pakalpojumiem ambulatorā etapā, nozare nav viena no prioritārajām jomām, kam paredzēts finansiāls atbalsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai šajā gadā.

Ņemot vērā vairāku ģimenes ārstu izteikumus par nodomu pārtraukt līgumus ar NVD, asociācija plānojot veikt biedru aptauju par nodomu turpināt valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu lauku reģionos, kā arī noskaidrot prakšu kapacitāti un finansiālās iespējas turpināt sniegt pakalpojumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar NVD.

"Ģimenes ārstu prakses saskaras ar pieaugošām izmaksām infrastruktūras uzturēšanai, politikas veidotāju nepietiekamu atbalstu prakses komandas stiprināšanai ar papildu darbinieka pozīcijas saglabāšanu, kā rezultātā tiek apdraudēta prakses spēja nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību," skaidroja LLĢĀA viceprezidents Ainis Dzalbs.

Ņemot vērā minēto, asociācija lēmusi steidzamā kārtā pieprasīt tikšanos ar Ministru prezidentu, finanšu ministru un veselības ministri, lai rastu risinājumu ilgtspējīgai, uz attīstību orientētai finansējuma koncepcijai primārajā veselības aprūpē, kas vērsta uz komandas stiprināšanu, tarifu paaugstināšanu un prakses uzturēšanas izmaksu kompensāciju ar mērķi saglabāt pakalpojumu pieejamību reģionos.

Nesaņemot pietiekamu atbalstu, asociācija neredz iespēju ģimenes ārstu praksēm turpināt sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus līdzšinējā apjomā, kā arī patur tiesības aicināt biedrus neslēgt līgumus ar NVD ar esošajiem nosacījumiem. Tāpat asociācija brīdina, ka, apvienojoties ar domubiedriem no citām ārstu un pacientu organizācijām, tā ir gatava rīkot dažāda veida protesta akcijas, kas vērstas uz finansējuma palielinājumu nozarei.