lv
6e43jjNH5Ta6RfunPEs3O64Qo3WtmpQcCwgXCtjq
1142520

ST vērtēs uz laiku ieviesto prasību Saeimas deputātiem vakcinēties pret Covid-19

ST vērtēs uz laiku ieviesto prasību Saeimas deputātiem vakcinēties pret Covid-19

Satversmes tiesa (ST) 4.aprīlī skatīs lietu, kurā izvērtēs iepriekš uz laiku ieviesto prasību Saeimas deputātiem vakcinēties pret Covid-19, aģentūru LETA informēja ST.

ST vērtēs likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam" 2.panta atbilstību Satversmes 96.pantam un 101.panta pirmajai daļai.

Lieta ir ierosināta pēc bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko konstitucionālās sūdzības. Viņa līdz 2021.gada 15.novembrim netika uzrādījusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai apstrīdētajā normā prasīto Covid-19 drošības sertifikātu, tādēļ viņai līdz pat normas atcelšanai nevarēja piedalīties Saeimas darbā gan klātienē, gan attālināti. Stepaņenko bija vienīgā deputāte, kura visu minētā likuma darbības laiku nepiedalījās parlamenta darbā, jo bija izvēlējusies nevakcinēties un neuzrādīja arī pārslimošanas sertifikātu.

Iesniedzējas vērtējumā, viņas iespēja pildīt Saeimas deputātes pienākumus bijusi atkarīga no tā, vai viņa ir vakcinējusies pret Covid‑19, tādējādi esot aizskartas viņas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesības piedalīties valsts darbībā.

Atbilstoši likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam" 2.pantam no 2021.gada 15.novembra Saeimas darbā bija tiesīgi piedalīties tikai deputāti, kas uzrādīja sadarbspējīgus Covid-19 sertifikātus, kas apliecināja vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāti, kas saņēmuši medicīnas speciālistu atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījuši sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu. Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2021.gada 31.martam.

Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmes 101.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Politiķes skatījumā, kaut arī apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums varētu būt saistīts ar sabiedrības veselības un drošības aizsardzību, tas neesot samērīgs. Šo mērķi varot sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot regulāru Covid‑19 testu veikšanu visiem Saeimas deputātiem, ja Saeimas darbs notiek klātienē, vai arī pieļaujot Saeimas darbu attālināti. Turklāt sabiedrības gūtais labums esot mazāks nekā Stepaņenko tiesībām nodarītais kaitējums, jo, pirmkārt, Covid‑19 vakcīnām pastāvot būtiskas blaknes un, otrkārt, "trūkst zinātnisku pierādījumu" par vakcīnu radītās imunitātes ilgumu un to spēju ierobežot Covid‑19 izplatību.

Satiksmes ministrs past'asta, kad varētu sākt kursēt jaunie elektrovilcieni

Jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu sākt kursēt gada otrajā pusē, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Ceru, ka šā gada otrā puse būs tas laiks, kad cilvēk...

Iebilst direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas dir...

Latvijā samazinājies iedzīvotāju skaits, kas ikdienā ierobežo dažādus izdevumus

Neskatoties uz arvien augsto dzīves dārdzību, decembrī Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas dzīves dārdzības kompensēšanai regulāri ierobežo ikdienas tēriņus, liecina bankas "Citadele" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinot ar septem...



Komentāri