Latvijā samazinājies iedzīvotāju skaits, kas ikdienā ierobežo dažādus izdevumus

Neskatoties uz arvien augsto dzīves dārdzību, decembrī Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas dzīves dārdzības kompensēšanai regulāri ierobežo ikdienas tēriņus, liecina bankas "Citadele" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinot ar septembri, decembrī par trešdaļu - no 23% līdz 15% - krities to iedzīvotāju skaits, kas atlikuši izdevumus hobiju realizēšanai un transportam, savukārt iedzīvotāji Igaunijā sākuši taupīt vēl vairāk.

Salīdzinot datus par iedzīvotāju tēriņu ierobežošanas paradumiem 2022.gada septembrī un decembrī, "Citadele" secina, ka Latvijas iedzīvotāju vēlme būtiski ierobežot ikdienas izdevumus mazinās. Vienlaikus datu dinamika liecina, ka gandrīz visās galvenajās izmaksu pozīcijās visaktīvāk izdevumus ierobežo Igaunijas iedzīvotāji, savukārt Latvijā to dara salīdzinoši retāk nekā abās kaimiņvalstīs.

To respondentu skaits, kas Latvijā taupības nolūkos atlikuši uzkrājumu veidošanu, samazinājies no 25% septembrī līdz 21% decembrī. Tāpat iedzīvotāju, kas iepriekš atlikuši medikamentu iegādi, īpatsvars samazinājies no 6% septembrī līdz 3% decembrī.

Decembrī Latvijā to iedzīvotāju skaits, kas atlikuši izdevumus sevis pilnveidošanai (kursi, apmācības, izglītība) samazinājies no 15% septembrī līdz 9% decembrī, un par trešdaļu mazāk kļuvis to respondentu, kas dzīves dārdzības kompensēšanai aizvadītajā mēnesī taupījuši uz transportu vai hobiju realizēšanu.

Tāpat Latvijā par piekto daļu samazinājies to respondentu skaits, kas atlikuši jauna apģērba vai apavu iegādi - no 32% septembrī līdz 25% decembrī. Turklāt, ja Latvijā uz apģērbu šobrīd vidēji cenšas ietaupīt 25% iedzīvotāju, tad Lietuvā un Igaunijā to ir krietni vairāk - aptuveni 38%, liecina aptaujas dati.

Par trešdaļu mazāk kļuvis to iedzīvotāju, kas decembrī centušies samazināt elektrības patēriņu savā mājsaimniecībā. Latvijā šī prakse šobrīd aktuāla 22%, kamēr Lietuvā un Igaunijā ierobežot elektrības patēriņu centušies attiecīgi 27% un 37% rezidentu.

Vienlaikus Baltijas valstīs joprojām ir pietiekami plaša sabiedrības daļa, kas ikdienas izdevumus neierobežo - šis respondentu skaits saglabājies aptuveni 15% līmenī visās trīs valstīs. Ierasti tie ir iedzīvotāji, kuri mēnesī pelna vairāk nekā 1500 eiro.

"Citadeles" grupas uzņēmuma "CBL Life" valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe skaidro, ka rudenī iedzīvotāji ir bijuši piesardzīgāki, gaidot elektrības un apkures rēķinu pieaugumu, tāpēc vairāk atlika dažāda veida izdevumus, veidojot uzkrājumus. Savlaicīgi veidotās naudas rezerves noteikti palīdzēja labāk tikt galā ar neatliekamo izmaksu nosegšanu, līdz ar to gada nogalē daļa iedzīvotāju varēja atgriezties pie iepriekš plānotiem izdevumiem. Tāpat lielu pienesumu devuši dažāda veida atbalsta pasākumi - gan darba devēju piemaksas, gan valsts atbalsts enerģijas un apkures izmaksu kompensēšanai.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju taupības paradumiem banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2022.gada oktobra vidū un 2023.gada janvāra sākumā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 cilvēkus Baltijas valstīs.