Lems, vai vērtēt ZZS grozījumus par Valsts prezidenta ievēlēšanu tautas balsojumā

Rīga, 12.janv., LETA. Saeima šodien lems, vai nodot izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegtos grozījumus Satversmē, kuros rosināts noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi.

Rīga, 12.janv., LETA. Saeima šodien lems, vai nodot izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegtos grozījumus Satversmē, kuros rosināts noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi.

Grozījumus Satversmē parakstījuši deputāti Armands Krauze, Viktors Valainis, Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Gundars Daudze, Līga Kļaviņa, Andrejs Vilks, Līga Kozlovska un Uldis Augulis.

Piedāvāts noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlētu Latvijas balsstiesīgie pilsoņi vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.

Grozījumu anotācijā opozīcijas politiķi skaidro, ka gan sabiedrībā, gan ekspertu lokā jau kādu laiku notikušas diskusijas par tautas vēlētu Valsts prezidentu un šīs institūcijas iespējamo vietu valsts pārvaldes sistēmā.

"Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāti uzskata: Latvijas pilsoņiem dodot iespēju vēlēt Valsts prezidentu, iedzīvotājiem būtu iespēja vislielākajā mērā ietekmēt politiskos procesus un iesaistīties valstij svarīgu jautājumu izlemšanā," atzīmēts grozījumu pamatojumā.

Partiju apvienībā akcentē, ka, lai stiprinātu demokrātiju, iesaistītu pilsoņus politiskajos procesos un mazinātu tiesības sabiedrības mazākumam izlemt sabiedrības vairākuma vietā, Saeimā jāizdiskutē un jāpieņem grozījumi Satversmē par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu.

"Notikumi pasaulē un valsts vadītāju reakcija uz tiem, kā arī autoritāte starptautiskajās attiecībās, forumos pieprasa lielāku mandātu Valsts prezidentam, kuru tas varētu iegūt, ja tiktu pieņemti grozījumi Satversmē," uzsver ZZS, kuras deputātu ieskatā tautas vēlēts prezidents veicināšot sabiedrības interesi par politiku, kā arī nostiprināšot pārliecību, ka tauta ir noteicēja.

ZZS savā pamatojumā atsaucas arī Valsts prezidentu Egils Levita agrāk pausto attiecībā uz partiju regulējumu. 2018.gadā jeb gadu pirms ievēlēšanas par prezidentu viņš publikācijā presē kā vienu no sistēmiskiem defektiem esot minējis partiju sistēmas vājumu. Levits pirms teju pieciem gadiem gadiem esot norādījis, ka jaunu partiju dibināšanas un līdzdalības vēlēšanās ierobežojumi faktiski radījuši stagnāciju veicinošu partiju karteli.

ZZS rosina arī noteikt, ka uz ne mazāk kā puses Saeimas deputātu priekšlikuma, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas deputātu balsu vairākumu, var nolemt ierosināt Valsts prezidenta atlaišanu. Pēc tam par to izdarāma tautas nobalsošana. Atkarībā no šāda referenduma rezultāta tiktu atlaists vai nu Valsts prezidents vai Saeima.

Grozījumos tas nav paredzēts, bet partiju apvienība norāda uz iespēju šādam, tautas vēlētam Valsts prezidentam piešķirt tiesības sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas gadījumā, ja Saeima kaut kad nerod izeju no politiskās krīzes. Partiju apvienība to redz kā stabilitātes elementu politiskajā vidē, kas vienlaikus ar ievēlēšanas kārtības maiņu paplašinātu Valsts prezidenta pilnvaras.

Kā ziņots, Saeimā jau vairākkārtīgi aktualizēts jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu, taču līdz šim tas nav guvis atbalstu. Tajā skaitā, ZZS deputāti šādus grozījumus Satversmē iesniedza arī pirms četriem gadiem.