lv
1xUQIFGJ6soSa6GYLrETu4v4WJbHwomRm6WDlHS4
1020052

ST turpinās vērtēt normas par studiju programmu īstenošanu latviešu valodā

ST turpinās vērtēt normas par studiju programmu īstenošanu latviešu valodā
Rīga, 10.janv., LETA. Satversmes tiesa (ST) šodien plkst.10 turpinās skatīt lietu par normām, kas nosaka augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā.

Rīga, 10.janv., LETA. Satversmes tiesa (ST) šodien plkst.10 turpinās skatīt lietu par normām, kas nosaka augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā.

Iepriekš lietā tika gaidīts Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums ar skaidrojumu, vai augstskolu pienākums studiju programmas īstenot tikai un vienīgi latviešu valodā ir saderīgs ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, konkrēti - ar brīvību veikt uzņēmējdarbību.

EST atzina, ka valsts tiesiskais regulējums, kas augstskolām uzliek pienākumu studiju programmas īstenot tikai un vienīgi šīs dalībvalsts oficiālajā valodā, ir saderīgs ar ES tiesībām, ja vien šo tiesisko regulējumu attaisno ar nacionālās identitātes aizsardzību saistīti apsvērumi, proti, tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa aizsardzībai un ir samērīgs ar to.

Lieta par normām, kas nosaka augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā, tika ierosināta pēc vairāku kādreizējo Saeimas deputātu pieteikuma. Tiesā tola vērsušies "Saskaņas" politiķi Valērijs Agešins, Edgars Kucins, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Vladimirs Nikonovs, Igors Pimenovs, Ivars Zariņš, Regīna Ločmele, Inga Goldberga, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs un Nikolajs Kabanovs, partijas "Suverēnā vara" pārstāve Ļubova Švecova un partijas "Katram un katrai" pārstāve Karīna Sprūde. Pašlaik neviens no viņiem parlamentā nav pārvēlēts.

Pieteikuma iesniedzēji lūdz ST atzīt Augstskolu likuma 56.panta trešo, ceturto un piekto daļu par neatbilstošu Satversmes 105., 112.un 113.pantam.

Apstrīdētajās normās noteikts vispārīgs aizliegums sniegt augstākās izglītības pakalpojumus svešvalodā, vien ar atsevišķiem izņēmumiem.

Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa nosaka, ka Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Nīderlande piešķīrusi apraides licenci "TV Rain"
Rīga, 10.janv., LETA/MEDUZA. Nīderlande ir piešķīrusi apraides licenci Krievijas neatkarīgajam telekanālam "TV Rain" jeb "Doždj", kuru decembrī bija anulējusi Latvija.

Rīga, 10.janv., LETA/MEDUZA. Nīderlande ir piešķīrusi apraides licenci Kriev...

Arī šogad turpināsies sarunu cikls «Tikšanās ar personībām»

Likteņdārza Saieta namā turpināsies pagājušā gada novembrī aizsāktais sarunu cikls "Tikšanās ar personībām", informēja nodibinājuma "Kokneses fonds" pārstāve Elīna Bīviņa.

Viņa norāda, ka 2023.gads ir pirmais gads, kad Likteņdārzs dažādus pasākumus apme...

papildināta - Nīderlande piešķīrusi apraides licenci "TV Rain"
(Papildināta 1.-3.rindkopa.)

(Papildināta 1.-3.rindkopa.)

Rīga, 10.janv., LETA/MEDUZA/UKRAINSKA PRAVDA. Nīderlande ir piešķīrusi apraides licenci uz pieciem gadiem Krievijas neatkarīgajam telekanālam "TV Rain" jeb "Doždj". Tam piešķirto apraide...



Komentāri