Vitenbergs: Pirmā saruna ar LDz vadību bija smaga un skarba

Lai uzlabotu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) finanšu rādītājus, pārskatīsim arī iespēju veikt restrukturizāciju, apvienojot meitasuzņēmumus, lai ietaupījums būtu arī uz valžu un padomju atalgojuma rēķina, intervijā aģentūrai LETA stāstīja satiksmes ministrs Jānis VItenbergs (NA).

Viņš teica, ka, stājoties amatā, viena no pirmajām sarunām bija ar LDz vadību. "Tā bija smaga un skarba, jo mani neapmierina uzņēmuma pozīcija, ko varētu raksturot: "Iepriekš mēs strādājām ar Krieviju, tagad tas nav iespējams, un tādēļ vienkārši noskatāmies, kā situācija pasliktinās." Mani pārsteidz, ka LDz gadiem ir sēdējis, rokas klēpī salicis attiecībā uz tirgus diversifikāciju," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka situācija ar Krieviju bija sarežģīta vēl ilgu laiku pirms tās iebrukuma Ukrainā, un "tā ir nolaidība no uzņēmuma vadības puses nemeklēt Krievijas tirgum alternatīvas".

Kā skaidroja Vitenbergs, var censties cilvēkiem iestāstīt, ka pie visa vainīgs kāds cits, bet "nevar noslēpt to, ka LDz konkurējošie uzņēmumi ir spējuši daudz veiksmīgāk tikt galā ar esošajiem izaicinājumiem". Ministrs norādīja, ka LDz ir liels uzņēmums ar plašām iespējām meklēt jaunus sadarbības partnerus un jaunus sadarbības ceļus.

"Viena lieta ir optimizēt izmaksas un samazināt darbinieku skaitu, kas, krītoties kravu apgrozījumam, protams, ir jādara, taču es vēlos redzēt vīziju, kā uzņēmums strādās tālāk," uzsvēra Vitenbergs,

Viņš stāstīja, ka 2023.gadā LDz paredz, ka kravu apgrozījums varētu būt 16 miljoni tonnu, 2022.gadā - 19 miljoni tonnu. 2021.gadā tie bija 24 miljoni tonnu.

Kā teica Vitenbergs, tas ir ļoti straujš samazinājums, un pats uzņēmums ir atzinis, ka bez valsts atbalsta varētu iztikt pie 25 miljonu tonnu apgrozījuma.

"Taču arī uzņēmumam pašam ir jāfiksē savs darbības modelis, lai nav tikai tā situācija, ka gada beigās, kad bilancē ir mīnuss, ejam pie valdības un prasām visu kompensēt no budžeta. Tas ir pats vieglākais ceļš, un diemžēl pēdējie gadi tādi ir bijuši. Es esmu devis skaidru vēstījumu, ka tā turpināt nevarēs," uzsvēra Vitenbergs, piebilstot, ka pārskatīs arī iespēju veikt uzņēmuma restrukturizāciju, apvienojot LDz meitasuzņēmumus, lai "ietaupījums nebūtu tikai uz vienkāršo darbu darītāju, bet arī uz valžu un padomju atalgojuma rēķina".

Satiksmes ministrs arī skaidroja, ka līdz ar to kompleksi būs jāskatās, kur var samazināt izdevumus un kādas ir attīstības iespējas. Vitenbergs norādīja, ka tirgus mainās nemitīgi, un kā piemēru minēja Ukrainu, jo visa pasaule gaida Ukrainas graudus, bet to pārvadājumi ar kuģiem caur Bosfora šaurumu Krievijas agresijas dēļ ir ļoti problemātiski. "Es domāju, ka mēs varam piedāvāt veidot koridoru graudu izvešanai pa dzelzceļu, izmantojot arī LDz iespējas. Nevar vienkārši noskatīties, kā grimst tāds liels uzņēmums kā LDz. Ir vajadzīgs svaigāks skatījums, kā tam uzlabot finanšu rādītājus," uzsvēra ministrs.

Jautāts, vai LDz ir uzdots veidot jaunu attīstības vīziju, Vitenbergs atbildēja, ka februārī kopā ar LDz vadību ies uz valdību un iepazīstinās to ar esošo situāciju, tuvākajiem mērķiem, kā varētu samazināt izmaksas, un, protams, arī stratēģisko redzējumu, kā uzņēmums strādās tālāk, lai būtu skaidrība, kāda būs nepieciešama valsts iesaiste.