Kosovas ziemeļos darbu atstāj simtiem serbu policisti

Protestējot pret Prištinas prasību sākt izmantot Kosovas izsniegtās automašīnu numurzīmes, Kosovas ziemeļos no darba aizgājuši simtiem serbu policistu.

Līdz pirmdienai atlūgumus bija iesnieguši 578 policisti.

No darba aizgājuši arī privātās apsardzes firmas "Balkan International" darbinieki. Šī kompānija nodrošina apsardzi Eiropas Savienības (ES) birojam Ziemeļmitrovicā.

Policistu masveida atkāpšanās piespiedusi Kosovas policiju nosūtīt citas vienības uz Ziemeļmitrovicas apgabalu, jo tur trūkst vietējā personāla.

ES misija Kosovā "Eulex" palielinājusi mobilās izlūkošanas patruļas Kosovas ziemeļos ar 105 vīru lielu vienību un nodrošinājusi apsardzi ES birojam. Misijas paziņojumā norādīts, ka nepieciešamības gadījumā misijas klātbūtne var tikt vēl vairāk palielināta.

Taču misija uzsvērusi, ka nav pārņēmusi policijas pienākumus Kosovas ziemeļos, un 14 serbi, kas strādā "Eulex", nav atstājuši savus amatus.

Protesti sākās pagājušajā nedēļā, kad policijas komandieris, kurš ir serbs, atkāpās no amata, atsakoties aizstāt vecās automašīnu numurzīmes, kuras vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izsniegušas Serbijas iestādes, ar Kosovas izsniegtajām automašīnu numurzīmēm.

Kosovas valdība paziņojusi, ka, sākot ar novembri, serbu autovadītājiem tiks piemērotas sodanaudas, ja tie turpinās izmantot vecās numurzīmes, bet spēkrati, kuriem numurzīmes netiks nomainītas līdz nākamā gada 23.aprīlim, tiks konfiscēti.

Aptuveni 50 000 serbu, kas kompakti dzīvo Kosovas ziemeļos šīs prasības noraida, kamēr tie apmēram 40 000 serbu, kas izklaidus mīt Kosovas rajonos, kur ir etnisko albāņu vairākums, jau izmanto Kosovas izsniegtās numurzīmes.

ASV un Eiropas Savienība (ES) aicinājušas Kosovas premjerministru Albinu Kurti atlikt numurzīmju nomaiņas termiņu vēl uz desmit mēnešiem, taču viņš to noraidījis.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Tikmēr Kosovas serbi kopš 2008.gada faktiski atsakās pakļauties Prištinai pat ikdienas birokrātiskajos jautājumos.

Kosovas serbi vēlas pašpārvaldi, izveidojot serbu pašvaldību asociāciju ar decentralizētām pilnvarām.

Kosovas serbu neapmierinātību veicinājusi nacionālā retorika no Belgradas un Krievijas dezinformācija.

No amatiem atkāpušies arī serbu minoritātes pārstāvji, kas strādāja valsts iestādēs, tajā skaitā valdībā, prokuratūrā un tiesās, kā arī četru serbu apgabalu mēri un visi desmit Kosovas parlamenta serbu deputāti.

Tikmēr serbi sešos Kosovas dienvidu apgabalos pagaidām protestos nav iesaistījušies.

Kosovas ziemeļos nav notikušas starpkopienu sadursmes, bet ir aizdedzinātas vairākas serbu automašīnas, kurām bija nomainītas numurzīmes.

ES preses pārstāvis paudis bažas, ka, eskalācijai turpinoties, var izcelties vardarbība, kam būtu nopietnas sekas visam reģionam. Viņš aicinājis visas puses Kosovā uzvesties "nedaudz eiropeiskāk".

ES preses pārstāvis arī aicinājis Prištinu izpildīt iepriekšējās valdības solījumu un izveidot serbu pašvaldību asociāciju, lai gan Kurti uzskata to par draudu Kosovas teritoriālajai integritātei.

"Tas Kosovai ir tiesiski saistošs pienākums un tā pastāvīga ignorēšana grauj likuma varas principu Kosovā un kaitē Kosovas reputācijai," norādījis ES preses pārstāvis.