Akciju cenas krītas, noslēdzot nožēlojamu tirdzniecības gadu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien kritās, noslēdzot tirdzniecības gadu ar vienu no sliktākajiem sniegumiem vairāku gadu laikā.

Investori pirms 2023.gada sākuma bažījas par ekonomikas recesiju pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, augstas inflācijas un augošām procentlikmēm.

Frankfurtes biržas indekss gada laikā sarucis par vairāk nekā 12%, bet Parīzes biržas indekss krities par 9,5%, abiem indeksiem uzrādot sliktāko sniegumu kopš 2018.gada. Toties Londonas biržas indekss 2022.gadā pieaudzis par 0,9%, jo enerģijas cenu kāpums sekmēja enerģētikas uzņēmumu akciju cenu palielināšanos.

Volstrītā akciju cenu kritums šogad bijis lielākais kopš 2008.gada. Indekss "Standard & Poor's 500" gada gaitā samazinājies par aptuveni 20%, bet indekss "Nasdaq Composite" - par apmēram 30%.

Akciju cenas šogad negatīvi ietekmēja tas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas banka agresīvi cēla procentlikmes, mēģinot iegrožot patēriņa cenu paaugstināšanos. Šāda politika riskē izraisīt recesiju, jo augstākas aizņemšanās izmaksas palēnina ekonomisko aktivitāti.

Sevišķi smagi tika skartas ASV tehnoloģiju kompānijas, kurām parasti ir labvēlīgas zemākas procentlikmes.

Preču tirgos šogad pieauga naftas cenas. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena kāpusi par apmēram 7%, bet "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā - par apmēram 10%.

Naftas cenas gan ir ievērojami zemākas par martā sasniegtajiem maksimumiem, kurus izraisīja bažas par naftas piegādēm pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 24.februārī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" piektdien kritās par 0,2% līdz 33 147,25 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 3839,50 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 10 466,48 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien kritās par 0,8% līdz 7451,74 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,1% līdz 13 923,59 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,5% līdz 6473,76 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien pieauga par 2,4% līdz 80,26 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,9% līdz 85,91 dolāram par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien pieauga no 1,0667 līdz 1,0704 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2062 līdz 1,2094 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 132,96 līdz 131,11 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 88,40 līdz 88,47 pensiem par eiro.