Biznesa pasaulei izaicinošos laikos uzņēmumi ir tendēti koncentrēties uz «noturēšanos virs ūdens» un jaunu iespēju meklēšanu, nereti novārtā atstājot šķietami mazāk svarīgus jautājumus kā dažādu apdraudējumu novēršana. Taču apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA apkopotie dati rāda, ka uzņēmumus ļoti bieži piemeklē nepatīkamas likstas, kuru radīto seku novēršanai ar pašu spēkiem var nepietikt. Uguns, cilvēku tīša un nejauša rīcība, kā arī klimata pārmaiņu izraisītās dabas stihijas Latvijas uzņēmumiem gadā nodara zaudējumus vairāku miljonu eiro vērtībā.
Aizvadītajā gadā BTA saņēmusi vairāk nekā 100 atlīdzības pieteikumus no Latvijas uzņēmumiem par īpašuma bojāšanu un zādzībām. To vidū ir gan pavisam nejauši nodarīts kaitējums, piemēram, sniega šķūrētājam izgāžot ražotnes vārtus, gan rūpīgi izplānota zādzība ar ielaušanos, sabojājot signalizācijas sistēmu. Postījumu seku novēršanas izmaksas svārstās amplitūdā no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Vidējās katra apdrošināšanas gadījuma izmaksas ir virs 2000 eiro, kas ir nopietni neplānotie izdevumi maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Vēl lielākus postījumus uzņēmumiem nodarījis uguns. Kopš pagājušās apkures sezonas sākuma BTA Latvijas uzņēmumiem atlīdzinājusi zaudējumus 670 tūkstošu eiro apmērā. Pieteikumu vidū bijusi gan tirdzniecības kioska izdegšana, gan ugunsgrēks biroja telpās, gan atkritumu tvertnes aizdegšanās pagalmā. Katra apdrošināšanas gadījuma izmaksātā kompensācijas vidējā summa pārsniegusi 40 tūkstošu eiro, kas jau būtu nopietns trieciens arī lieliem uzņēmumiem, ja tie nebūtu apdrošināti.
Apdrošinātājs aizvien biežāk saņem atlīdzības pieteikumus arī par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem. 2022. gadā klimata parādību izraisīto apdrošināšanas pieteikumu daudzums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieauga par aptuveni 30%. Tiek prognozēts, ka ar katru gadu pieaugums būs vēl 20% apmērā. Visbiežāk un lielāko kaitējumu uzņēmuma īpašumam nodara lietus un vētras. Stihijas ne tikai sabojā ēkas, pārrauj elektrības vadus vai izskalo teritoriju, bet arī uz laiku paralizē uzņēmuma darbību, dažkārt izraisot reālus maksātnespējas draudus.
"Ikdienā saņemot atlīdzības pieteikumus, redzam, ka likstas piemeklē pat ļoti atbildīgus uzņēmējus, kuri šķietami par visu ir padomājuši. Tieši tādēļ viņiem ir arī apdrošināšanas polise. Ļoti bieži pieteikumu pavada neslēpts izbrīns par to, kā negadījums vispār varēja notikt - viss šķita droši un gadiem ilgi nekas ļauns nebija atgadījies. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka uzņēmējdarbībā ir svarīgi sagatavoties visnegaidītākajiem pavērsieniem un parūpēties arī par apdrošināšanu," saka BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
Viņš arī aicina biznesa vadītājus atbildīgi novērtēt savu īpašumu un norādīt tā patieso vērtību apdrošināšanas līgumā. Ir bijuši gadījumi, kad klients apdrošinājis īpašumu par minimālo summu tikai tādēļ, ka to prasījusi īpašuma iegādei naudu aizdevusī banka, taču pēc ugunsgrēka izrādījies, ka zaudējumi ir krietni lielāki nekā polisē paredzētā maksimālā apdrošināšanas vērtība. Līdz ar to starpību bankai nācies atmaksāt pašam komersantam.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1638 Covid-19 izmeklējumi, reģistrēti 364 jauni inficēšanās gadījumi, kā arī saņemti deviņi ziņojumi par mirušajiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Pēdējās pāris dienās L...
2022.gadā vismaz 59 mediju darbinieki zaudējuši dzīvību, pildot darba pienākumus, liecina organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF) aplēses. 80% nogalināti tīši.
Meksika jau ceturto gadu pēc kārtas žurnālistiem ir visbīstamākā valsts.
Šogad tur nogal...
Komentāri